Kargins, Liepa, Znaroks un citi; kam Latvijas pilsonība piešķirta par nopelniem un devumu Latvijai  (389)

Portāls "Delfi" piedāvā aplūkot dažus pilsonības piešķiršanas gadījumus, kas iepriekš izpelnījušies plašākas sabiedrības uzmanību.

1999.gada jūnijā, stājoties spēkā toreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa izsludinātajam likumam, slavenais baletdejotājs Andris Liepa kļuva par pilntiesīgu Latvijas pilsoni. 10.jūnijā Saeimas deputāti vienbalsīgi pieņēma īpašu likumu, kas Liepam paredzēja piešķirt pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā.

Saskaņā ar Pilsonības likumu uz pilsonību par īpašiem nopelniem varēja pretendēt tikai tās personas, kurām nebija iespējams naturalizēties likumā noteiktajā kārtībā. Balsojums par Liepu bija pirmais, kad Saeima pēc grozījumiem šajā likumā piešķīra pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Īpašu likumu par godu Liepam nācās pieņemt tāpēc, ka Krievijas vēstniecība kavējās ar baletdejotāja atbrīvošanu no šīs valsts pilsonības. Liepa varēs būt dubultpilsonis, ja Krievija nepiekritīs atbrīvot viņu no pilsonības vai arī viņš pats to vairs nevēlēsies, savulaik aģentūrai LETA atzina toreizējais Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.

Tolaik tika vēstīts, ka Latvijas likumdošana, izņemot atsevišķus stingri noteiktus gadījumus, gan nekad iepriekš nebija paredzējusi iespēju citas valsts pilsonim iegūt  Latvijas pilsonību, neatsakoties no iepriekšējās pilsonības, taču Liepam šāda iespēja dota ar speciālo viņam par godu pieņemto likumu.

Pats Liepa Krievijas laikrakstam "Argumenti un fakti" vēlāk sacīja, ka viņam ir apnicis runāt par pilsonības maiņu, bet viņš uzsver, ka pēc tam, kad Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā (LNO) viņš iestudējis vairākas izrādes, LNO  Saeimu lūgusi piešķirt viņam Latvijas pilsonību.

Liepa ir apmierināts, ka ieguvis Latvijas pilsonību - "man ir ļoti patīkami, ka šodien esmu ieguvis to, kas man pienākas no dzimšanas," uzsvēra Liepa. Baletdejotāja tēvs ir leģendārais Māris Liepa. "Ja nebūtu Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem, mana meita nevarētu būt latviete," intervijā savulaik pauda Liepa.

Kādreizējie AS "Parex banka" īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ar Saeimas lēmumu par īpašiem nopelniem Latvijas labā pilsonībā tika uzņemti 1997.gada novembrī, liecina Saeimas Preses dienesta sniegtā informācija.

Kā savulaik vēstīja mediji, asas emocijas raisīja situācija ap pilsonību Karginam - viņam pilsonību lūdza piešķirt vairāki sabiedrībā populāri cilvēki, taču uzvirmoja runas par to, ka viņam jau bijusi Latvijas pilsonība, taču  par tās iegūšanas likumību radās šaubas, taču vēlāk atklājās, ka sarežģījumi ar dokumentiem bijuši finansista mātei. Pilsonības lūdzēji tolaik norādīja uz Kargina ieguldījumu sporta attīstībā.

Pilsonības likuma izpildes komisija tolaik atbalstīja pilsonības piešķiršanu abiem baņķieriem. Toreizējā komisijas priekšsēdētāja Ilga Kreituse šo lēmumu pamatoja ar bankas ieguldījumu kultūras un sporta attīstībai, atgādinot arī par tās devumu Māra Liepas piemiņas saglabāšanā, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Kreituse arī tolaik paziņoja, ka Pilsonības likuma izpildes komisija nenodarbojas ar izmeklēšanu, tādēļ tai neesot jāpieprasa izpildinstitūcijām dokumenti par Kargina agrāk jau saņemto un anulēto pilsonību. Savukārt laikraksts "Diena" tolaik noskaidroja, ka, ņemot vērā Saeimas Kārtības rulli, komisijai gan bija tiesības pieprasīt vajadzīgās ziņas no attiecīgā ministra vai viņa pārraudzības iestādes.

Vēlāk pilsonību vispārējā kārtībā ieguva arī toreizējā "Parex" prezidenta kundze Tatjana Kargina un Krasovicka dzīvesbiedre Ņina Kondratjeva.

2007.gada novembra nogalē Saeima pieņēma likumprojektu par pilsonības piešķiršanu libānietim Hosamam Abu Meri.

Lūgums piešķirt viņam pilsonību tika pamatots ar Abu Meri nopelniem nevalstiskā sektora attīstībā, starpkultūru dialoga sekmēšanā, sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības veicināšanā.

Uzrunājot Saeimu, deputāte Anta Rugāte Abu Meri raksturoja kā "lojalitātes etalonu Latvijai," tolaik vēstīja aģentūra LETA. Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns atzina, ka, tiekoties ar Abu Meri, komisijas deputāti bijuši patīkami pārsteigti par viņa labajām latviešu valodas zināšanām. Viņš labi protot ne tikai dzimto arābu valodu, bet arī krievu valodu, brīvi runājot arī angliski un franciski.

Tolaik tika vēstīts, ka Abu Meri ir precējies ar Latvijas pilsoni, viņa mazā meitiņa arī ir Latvijas pilsone. Pats Abu Meri iesniegumā norādīja, ka uzskata sevi par Latvijas patriotu un pauda gatavību strādāt tās labā.

Latvijas pilsonību piešķirt Abu Meri paredzēts, saglabājot viņam Libānas pilsonību, jo tas atvieglotu viņam Libānas goda konsula pienākumu pildīšanu.

1974.gadā dzimušais Abu Meri Latvijā dzīvoja no 1993.gada. No 1993.gada līdz 1999.gadam viņš studēja Latvijas Medicīnas akadēmijā, kur ieguva ārsta diplomu. Abu Meri ir Latvijas-Libānas kultūras biedrības un Arābu kultūras centra priekšsēdētājs. Viņš ir izvirzīts Libānas goda konsula amatam. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts ir izraudzījies Abu Meri par Eiropas Vienādu iespēju gada vēstnieku Latvijā.

Kādreizējais Latvijas izlases kapteinis un bijušais Latvijas nacionālās hokeja izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem tika uzņemts 1996.gadā, lai gan pret to iebilda vairāki deputāti, norādot uz to, ka viņš nezina latviešu valodu un nesaprot jautājumus par savu ģimeni.

Krievijā dzimušais un vēlāk Rīgas "Dinamo" spēlējušais leģendārais hokejists, kurš Latvijas izlasi ieveda augstākajā divīzijā, par īpašiem nopelniem piešķirto Latvijas pilsonību zaudēja 2001.gadā, jo pats no tās atteicās. Lēmumu atteikties no Latvijas pilsonības un pieņemt Vācijas pilsonību Znaroks pieņēma sportisku apsvērumu dēļ, lai neaizņemtu leģionāra vietu, spēlējot Vācijas hokeja klubā Heilbronas "Falken".

Ar jaunu sparu pie viņa jau kā Vācijas pilsoņa valodas zināšanām Latvijas valsts pievērsās pēc pasaules čempionāta Kanādā, kad Valsts valodas centrs (VVC) uzstāja, ka toreizējais izlases galvenais treneris "nelieto valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā" un aicināja viņu sniegt paskaidrojumus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem.

Diskusijā iesaistījās pat toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš norādīja, ka VVC aicinājums Znarokam ir "matu skaldīšana", norādot, ka "tā vietā būtu daudz svarīgāk palūkoties uz valodas veselības stāvokli kopumā, kā veicināt latviešu valodas lietojumu mūsu valstī".

Zatlers pauda uzskatu, ka šis gadījums ir labs iemesls, lai problēmai pievērstos nopietnāk un pārskatītu, vai pirms gadiem desmit izvirzītie mērķi latviešu valodas lietojuma veicināšanai ir sasniegti, un kas būtu jādara turpmāk.

Starp šiem vairāk nekā 170 cilvēkiem, kuri par īpašiem nopelniem Latvijas labā ieguvuši Latvijas pilsonību, ir virkne labi pazīstamu savas jomas pārstāvju.

Tā šādi pilsonību ieguvis arī basketbolists Bruno Valdis Pētersons, toreizējie PSRS tautas deputāti Marina Kosteņecka un Vilens Tolpežņikovs, Latvijas Tautas frontes kādreizējais priekšsēdis Romualds Ražuks, kā arī politiķis Vladlens Dozorcevs, kuram gan savulaik Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ieteica pilsonību nepiešķirt, ņemot vērā, ka viņš ir viens no Apatrīdu līgas dibinātājiem, kas deklarējusi negatīvu attieksmi pret Latvijas valstiskumu. Tomēr plenārsēdē vairākums deputātu lēma, ka Latvijas pilsonību Dozorcevs pelnījis ar savu balsojumu 1990. gada 4. maijā par Latvijas Neatkarības deklarāciju.

Latvijas valsts pilsonība par īpašiem nopelniem piešķirta arī uzņēmējiem - "Aldara" ģenerāldirektoram Vitālijam Gavrilovam, "Liepājas metalurga" toreizējam direktoram Valērijam Terentjevam, SIA "Skonto metāls" ģenerāldirektoram Borisam Medvedevam, Ventspils tirdzniecības ostas direktoram Oļegam Stepanovam, "Lukoil Baltija" ģenerāldirektoram Haimam Koganam. Tāpat šādā veidā Latvijas pilsonību ieguva ilggadējā FM valsts sekretāre Valentīna Andrejeva.

Arī hokejisti Andrejs Maticins, Igors Pavlovs, Sergejs Čudinovs, Grigorijs Panteļejevs, Vjačeslavs Fanduļs, kā arī pieci Aleksandri: Beļavskis, Semjonovs, Kerčs, Ņiživijs un Šiškovičs šādā īpašā veidā ieguvuši Latvijas pilsonību. Viņi visi ir dzimuši dažādās PSRS pilsētās, bet Latvijā nonāca, pārstāvot Rīgas "Dinamo" komandu PSRS čempionātā un palika Latvijā arī pēc neatkarības atgūšanas.

Tāpat pilsonības saņēmēju skaitā ir aktrise Svetlana Bless, Nacionālās operas solisti Andrejs Rumjancevs un Samsons Izjumovs, ilggadējais ansambļa "Eolika" mākslinieciskais vadītājs Boriss Rezņiks, režisors Mihails Gruzdovs, literāts Roalds Dobrovenskis, ērģelniece Jevgēņija Ļisicina, kā arī izcilais mūziķis Rafi Haradžanjans, skatuves māksliniece Ņina Ņeznamova, kā arī mūzikas zinātnieks Boriss Avramecs, liecina Saeimas apkopotā informācija.