Rīgā pret 'legālajām narkotikām' cīnīsies iedzīvotāju patruļas  (75)

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties "legālo narkotiku" rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu "Stop Drugs" patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Gatavību iesaistīsies patruļās apstiprinājis vairums nevalstisko organizāciju, sporta asociāciju, federāciju vadītāji un to domubiedri, arī motokluba "Free Hawks" biedri.

Laiks un vieta, kad un kur šīs patruļas notiks, netiks publiskoti, lai tirgotāji netiktu iepriekš brīdināti.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) piektdien darba sanāksmē norādīja, ka Rīgā "legālo narkotiku" bodīšu pieaudzis līdz 52 tirdzniecības vietām. "Faktiski tas ir tikpat izplatīts tīkls kā "Narvesen" vai citu kiosku tīkli," salīdzināja Rīgas mērs.

Statistika liecina, ka "legālās narkotikas" ir pamēģinājuši aptuveni 10% jauniešu vecumā līdz 25 gadiem, un lietotāju vidū redzami arvien jaunāki pusaudži. Šā gada 10 mēnešu laikā hospitalizēti 206 lietotāji, kas ir divreiz vairāk nekā pirms gada. Daudziem no tiem ilgstoši jāārstējas psihiatriskajās klīnikās. Ušakovs sacīja, ka situācija Rīgā nav ne labāka, ne sliktāka kā citās Eiropas valstīs, un visur tiesībsargājošās iestādes saskaras ar vienu un to pašu problēmu - šīs vielas ir "legālas", jo tās ir grūti identificēt un to ķīmiskās formulas ir viegli izmainīt neskaitāmas reizes.

Pagaidām "legālās narkotikas" izskaust pilnībā nav iespējams, taču ir iespējams samazināt to tirdzniecības vietu skaitu, maksimāli apgrūtinot un traucējot to darbību. "Ir jāstrādā ar likumdošanu. Rīgas dome ir gatava pievienoties iniciatīvām, lai izstrādātu nepieciešamos grozījumus un kopā ar speciālistiem, mediķiem, ķīmiķiem definētu šīs vielas, kas jāaizliedz," apliecināja Rīgas mērs.

Rīgas dome vērsīsies arī pie Saeimas deputātiem, lai mudinātu veikt izmaiņas likumdošanā, taču šīs izmaiņas varētu prasīt aptuveni gadu, kura laikā jauniešu skaits slimnīcās turpinās pieaugt. "Ja Saeimas deputāti "legālajām narkotikām" veltītu tikpat daudz enerģijas kā preambulām un uzturēšanās atļaujām, tās sen jau būtu apkarotas," uzskata Ušakovs.

Lai nekavējoties sāktu problēmu risināt, pilsēta vērsīsies pēc palīdzības pie rīdziniekiem un nevalstiskajām organizācijām, kam Rīgas un Latvijas bērni ir svarīgi. Jau nākamnedēļ sāksies pirmās iedzīvotāju patruļas, taču Ušakovs uzsvēra, ka ar vienu paraugpatruļu nekas vēl netiks atrisināts - tas būs darbs, kas prasīs vairākus mēnešus, lai narkotikas vairs nebūtu tik brīvi pieejamas un to tirgotāji būtu spiesti noiet pagrīdē vai vismaz pacelt cenas. "Mēs nevaram dzīvot pilsētā, kurā, tāpat kā "Narvesen" čipsus, var nopirkt vielu, kas izraisa nāvējošas sekas," uzsvēra Rīgas mērs.

Tikmēr Valsts un Rīgas Pašvaldības policija darīs visu iespējamo, lai šo tirdzniecības vietu darbību maksimāli traucētu - notiks nemitīgas patruļas, tuvākajā laikā Rīgas Pašvaldības policijā (RPP) tiks izveidota speciāla nodaļa cīņai ar šīm narkotikām. Plānots piesaistīt arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) palīdzību, lai noskaidrotu, kā vieglāk varētu iekļūt šajās tirdzniecības telpās, un regulāri pārbaudītu, vai "godīgie uzņēmēji" tikpat godīgi maksā nodokļus.

Tāpat pašvaldība vērsīsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai lūgtu iesaistīties šo produktu izvērtēšanā. "Ja šie maisījumi paredzēti "kaljana tīrīšanai", tad kāpēc šī viela netīra kaljanus? Tā ir patērētāju maldināšana," norādīja Rīgas mērs.

Rīgas dome apsvērs iespēju "legālo narkotiku" tirdzniecības vietām piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, lai tādējādi atturētu komerctelpu īpašniekus no vilinājuma izīrēt tās apšaubāmiem komersantiem.

"Stop drugs" sanāksmē šodien īpaši tika uzteiktas Jauniešu ielu kultūras un sporta kustības "Ghetto Games" uzsāktās aktivitātes cīņai ar "legālo narkotiku" sērgu. "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans šodien uzsvēra, ka lielākos augļus cīņā ar šo problēmu var radīt nevis vardarbība, bet gan ikdienas darbs ar cēloņiem, tāpēc ir jādomā par to, kā nodrošināt iespēju jauniešiem lietderīgi un patīkami pavadīt laiku, attīstot pašam sevi, piedaloties mācībās un treniņos. Viņš uzsvēra, ka liela nozīme šajā procesā ir arī izglītības procesā iesaistītajiem cilvēkiem un viņu motivācijai - šiem cilvēkiem ir jāmāk ikdienā paust pareizas lietas un vērtības jauniešiem.

"Mēs aktīvi iesaistīsimies šajā cīņā. Jebkurš veids, kā sasniegt rezultātu, šajā gadījumā būs pareizs. Neaicinu uz vardarbību, bet, ja kādam kādreiz kaut kas būs jāpaskaidro citā ceļā, tur neko nevar darīt - tā dzīvē notiek," piebilda Elbakjans.

Savukārt no 18.novembra Rīgas dome plāno uzsākt izglītošanas kampaņu, kas turpināsies visu 2014.gadu, gan izmantojot reklāmu pilsētā, uz ielām un sabiedriskā transporta pieturās, gan veicot informatīvas kampaņas skolās.

Vairumā dažādu organizāciju pārstāvji šodien "Stop drugs" sanāksmē uzsvēra, ka paralēli narkotiku apkarošanai daudz vairāk uzmanības būtu jāvelta arī tam, lai jauniešiem radītu iespējas "kaifot par dzīvi bez apreibināšanās", nodrošinot iespējas interesanti un aizraujoši pavadīt laiku, mācoties, sportojot, dejojot, muzicējot un nodarbojoties ar citām aktivitātēm.

Motokluba "Free Hawks" pārstāvis Arnis Blodons arī pauda viedokli, ka visbiežāk "legālajām narkotikām" pievēršas jaunieši, kuri nonāk bezdarbībā. Tāpat viņš norādīja, ka daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, kā šī problēma tiek risināta skolās. Blodons pauda pārliecību, ka nav pareizi norakstīt un izmest no skolas jaunieti, kurš pieķerts narkotiku lietošanā. "Ja parādās problēma, tā ir jākontrolē, jārunā ar bērnu, nedrīkst viņu norakstīt. Ļoti svarīgs ir darbs ar bērniem, kas ir pamēģinājuši "legālās narkotikas" vai nonāk kaut kādā nelabvēlīgā lokā," uzsvēra Blodons. Tāpat viņš aicināja ņemt piemēru no Zviedrijas pieredzes un radīt tirgotājiem tik neciešamus apstākļus, lai tiem nebūtu izdevīgi šīs vielas izplatīt - organizēt policija patruļas, ietekmēt tirdzniecības vietu īres maksas, izīrētājus, veikt nepārtrauktas kontroles, kamēr tirgotājiem vairs nav intereses nodarboties ar šo rūpalu.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka "legālo narkotiku" problēma pastāv vairākus gadus, un to izplatības tīkls mainījies uz slikto pusi. Populārākā narkotiskā viela joprojām ir marihuāna, otrajā vietā ir sintētiskie stimulatori - amfetamīns, metamfetamīns - bet "legālās narkotikas" pāris gadu laikā kļuvušas jau par trešo populārāko psihoaktīvo vielu. Arī Grišins atzina, ka problēmas risināšanā ļoti svarīga ir profilakse, lai jaunieši saprastu pozitīvās un labās lietas, ko baudīt dzīvē.