Latvijā teju puse ebreju antisemītismu neuzskata par milzu problēmu  (136)

Savukārt 7% no aptaujātajiem neuzskata, ka antismītisms valstī vispār ir problēma. Tomēr trešdaļa jeb 34% ebreju uzskata, ka antisemītisms ir problēma Latvijā, - 14% to uzskata par lielu problēmu, bet 30% par salīdzinoši lielu problēmu. 2% aptaujāto nezina, vai tā ir problēma.

Attiecībā uz izmaiņām antisemītisma līmenī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā gandrīz trešdaļa respondentu jeb 30% norādījuši, kas tas ir nedaudz pieaudzis, savukārt pēc 9% aptaujāto domām antisemītisma līmenis valstī ir ļoti pieaudzis aizvadītajos piecos gados.

Tikmēr lielākā daļa - 44% - uzskata, ka antisemītisma līmenis Latvijā ir palicis tāds pats, bet vēl 9% domā, ka tas ir mazinājies - 5% atbildēja, ka tas ir nedaudz mazinājies, bet 4% - ka tas ir ļoti samazinājies.

Savukārt, vērtējot antisemītisma izpausmes pret ebreju kopienu, Latvijas gadījumā 52% ebreju ir norādījuši, ka antisemītisma izpausmes internetā ir problēma Latvijā. Tikmēr 37% ebreju norādījuši, ka antisemītisms kā izpausme ir jūtama problēma arī medijos.

Tāpat 16% gadījumu ir novērotas naidīguma izpausmes pret ebrejiem uz ielas vai citās publiskās vietās, bet 56% ir secinājuši, ka arī ebreju kapu apgānīšana ir problēma Latvijā. Savukārt vandālismu ebreju iestādēs un institūcijās kā problēmu minēja gandrīz ceturtā daļa jeb 23% aptaujāto ebreju Latvijā.

Kā ziņots, aptaujas dati liecina, ka 66% Eiropas ebreju antisemītismu uzskata par "diezgan lielu vai ļoti lielu problēmu" savā mītnes valstī. 76% respondentu norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā situācija šajā jomā pasliktinājusies, jo īpaši akūti antisemītisms jūtams tīmekļa vidē, kur sociālajos medijos un failu apmaiņas vietnēs antisemītisms izplatās ātrāk nekā jebkad iepriekš.

FRA aptauja veikta astoņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs - Latvijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā un Zviedrijā. Šajās valstīs dzīvo 90% no Eiropas ebrejiem.

Kopumā Eiropā laika posmā no 2012.gada septembra līdz oktobrim apjautāti 5850 respondenti, kas sevi uzskata par ebrejiem. Latvijā apjautāti 154 cilvēki.

Eiropas Ebreju kongress paudis atzinīgu vērtējumu publiskotajam ziņojumam, vienlaikus izsakot bažas par pašreizējo situāciju.

"Faktam, ka ceturtdaļa ebreju baiļu dēļ nevar izpaust to, ka ir ebreji, būtu jākļūst par pavērsiena punktu Eiropas kontinentam un Eiropas Savienībai," norāda kongresa prezidents Moše Kantors.

Viņaprāt, fakts, ka 82% ebreju nav ziņojuši par diskrimināciju vai pazemojumu, ar ko saskārušies, ir "visnosodāmākais ziņojuma atklājums".

"Eiropas ebrejiem vienkārši ir maz ticības tiesībsargāšanas, likumdošanas un tiesu procesiem lielās kontinenta daļās," uzsvēra Kantors, mudinot uzlabot likumus un spert citus soļus iecietības veicināšanai.

Pēc FRA datiem, tikai 13 no 28 ES dalībvalstīm apkopo datus par antisemītiskiem incidentiem.