Valsts vietējos ceļus remontēs tikai pie lielfermām, vēsta raidījums  (53)

Nākamajos sešos gados no valsts budžeta vietējiem ceļu plānots izlietot 45 miljonus latu, neskaitot ikdienas uzturēšanu. Un visa šī nauda tiek sadalīta, vadoties pēc tā, vai apkārt atrodas kāda no 50 lielākajām piena lopkopības saimniecībām, vēsta raidījums.

Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš raidījumam norādījis, ka pie ceļu izvērtēšanas organizācija nav piedalījusies, bet to vērtējusi tikai Satiksmes ministrija. Lauksaimniecības datu centrs ministrijai iesniedzis 50 lielākās dzīvnieku novietnes.

Starp labo ceļu saņēmējiem ir gan SIA "Pampāļi", gan SIA "Sabiedrība Mārupe", gan premjera ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos Uldis Krievārs, gan citi lielie zemnieki, kuriem pieder piena liellopu fermas, vēsta raidījums.

Raidījums vēsta, ka saraksts nekādā veidā nav kārtots pēc ceļu kvalitātes pie fermām, un to arī nekādi neatspoguļo. Dzīvnieku novietnes sarindotas tikai pēc to lieluma un saraksts nodots SM, kas tajā iekļāvusi 29 saimniecības, jo pie pārējām valsts vietējo ceļu nemaz nav bijis.

"Ja iedod konkrētas adreses, kur ir konkrētā māja, pārējo jau mēs pēc kartes apsekojām, un atradām pēc kartes. Bet mēs neveicām apsekošanu, jo šaubu jau nav, ka uz šīm saimniecībām ceļus neviens nav remontējis pēdējos 20 gados.  Bet kas notiks - tā ir tikai programmas šī daļa, kad mēs sastādām programmu, ko gribam darīt. Tālāk, kad tiks piešķirta nauda, tad tiks pasūtīti būvprojekti. Un, ja tas ceļš izrādīsies labā stāvoklī, tad viņa uzlabošana maksās ļoti lēti, jo šeit nav veikta apsekošana dabā," "De facto" atzina "Latvijas Valsts ceļi" Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins.

Mazāku fermu īpašnieku sarakstā nav, tāpat kā cita veida lauksaimniecības produktu ražotāju. Tāpat kā nav ne zāģētavu, ne viesu namu, ne tūrisma objektu.

Zemkopības ministrija gan neuzskata, ka lielie zemnieki tagad būtu labākās pozīcijās, jo no ceļu labošanas iegūšot arī pārējie, kas lieto šos ceļus.