Jauni fotoradari uz ceļiem nākamgad vēl neparādīsies, pieļauj laikraksts  (41)

Novembra beigās Saeimā ir paredzēta grozījumu pieņemšana Ceļu satiksmes likumā trešajā lasījumā, kam vajadzētu pavērt durvis atkārtotai fotoradaru ieviešanai Latvijā, tomēr skaidrības par fotoradaru nākotni joprojām nav.

"Pirmā nopietnā problēma parādījās jau pagājušajā gadā, kad mēs sapratām, ka līgums ar komersantu par fotoradaru piegādi tiks lauzts un fotoradaru tuvākajā nākotnē nebūs," sacījusi Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes (GKPP) Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.

"Policijai tas nozīmē, ka bija jāpalielina kapacitāte, izmantojot cilvēkresursus un tehniskās ierīces, un to darīsim tik ilgi, kamēr parādīsies iespēja iegādāties jaunus fotoradarus," turpina Mistre.

Laikraksts secina, ka patlaban nav skaidrība par fotoradaru nākotni un atbildīgajiem. "Viena no atbildīgajām – Iekšlietu ministrija uzreiz sūta pie Satiksmes ministrijas, kas atbildēs par stacionāro fotoradaru iegādi, Satiksmes ministrija – pie CSDD, kas valdības ziņojumā minēta kā atbildīgā iestāde, bet CSDD – atpakaļ pie Satiksmes ministrijas, kas noteikta kā atbildīgā ministrija," savdabīgu riņķa danci iezīmē laikraksts.

"Diena" norāda, ka Satiksmes ministrijas mīklainā atbilde liecina, ka radaru ieviešana tik drīz nenotiks, jo "stacionāro fotoradaru ieviešana ir atkarīga no vairākiem aspektiem, t. sk. jautājuma turpmākas virzības Ministru kabinetā un Saeimā". Savukārt valdības iepriekš lemtais paredzot "jautājumu par finansējuma novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai izskatīt tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā, kā arī kopā ar Satiksmes ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu – lāzera metodes vai doplera metodes salīdzinošu izvērtējumu".

Savukārt Iekšlietu ministrijas atbilde "Dienai" par jaunu radaru ieviešanu aprobežojas ar to, ka 2014. gada budžetā nauda radaru iegādei, cik zināms, neesot paredzēta, bet radaru iepirkuma būs Satiksmes ministrijas (CSDD) kompetence. Ņemot vērā priekšā stāvošās saskaņošanas starp ministrijām un CSDD, nav zināms, kad tiks dots starts jaunam iepirkumu konkursam vai konkursiem.

Neoficiālā sarunā laikrakstam kāds Satiksmes ministrijas pārstāvis tā arī teicis, ka šo jautājumu "vislabāk uzdot politiķiem".

Šogad 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem fiksēti jau vairāk nekā 77 tūkstoši ātruma pārkāpumu, tas ir par 24 298 jeb 45% vairāk nekā 2012.gada 10 mēnešos, kad darbojās fotoradari.

Jau ziņots, ka Saeimā tika iesniegti 12 000 iedzīvotāju paraksti par iniciatīvu "Fotoradari 15+", kuras ideja ir - Ceļu policijai ļaut fiksēt pārkāpumus, kas no 1 līdz 15 kilometriem stundā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu un, izvērtējot objektīvos apstākļus, lemt par piemērojamo sodu transportlīdzekļa vadītājam. Savukārt fotoradari fiksētu tikai tos pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 kilometriem stundā pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu.

Tikmēr par pašu fotoradaru atgriešanos uz Latvijas ceļiem pilnīgas skaidrības vēl nav. Ņemot vērā to, ka Saeima vēl nav pieņēmusi nepieciešamos grozījumus Ceļu satiksmes drošības likumā, valdība vēl nepieņēma lēmumu par to, vai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piecu gadu garumā katru gadu no savas peļņas būs jāiegādājas 20 jaunus fotoradarus.

Radari uz Latvijas ceļiem nedarbojas kopš pērnā gada 16. decembra. Fotoradari savulaik tika uzstādīti, pamatojoties uz līgumu ar "Vitronic Baltic", kas vēlāk pārdēvēts par "V-Traffic".

Privātais komersants tā arī nespēja izpildīt no līguma izrietošās saistības par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, tādēļ pērnā gada nogalē līgums ar uzņēmumu tika lauzts.