Šāda vienošanās panākta otrdien LLU un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju tikšanās laikā. Vienošanās paredz, ka LLU koncentrēsies universitātes vēsturiski izveidojušajos specializācijas virzienos – lauksaimniecība, veterinārmedicīna, mežsaimniecība un pārtikas tehnoloģijas.
Šādā veidā tiks sperti pirmie soļi studiju sadrumstalotības mazināšanai, kas ir izteikta problēma Latvijas augstākās izglītības sistēmā, uzskata IZM. Piemēram, pedagoga izglītību par valsts budžeta līdzekļiem ik gadu iegūst 1379 skolotāji sešās valsts dibinātās augstskolās - Latvijas Universitātē (365 budžeta vietās), LLU (47 budžeta vietās), Daugavpils Universitātē (180 budžeta vietās), Liepājas Universitātē (205 budžeta vietās), RPIVA (427 budžeta vietās) un Rēzeknes augstskolā (155 budžeta vietās). Darbu Latvijas skolās gadā uzsāk vien aptuveni 100 jauni skolotāji.
Kopumā valsts finansētās budžeta vietas LLU sociālo zinātņu studiju programmām tiks samazinātas par 20%, atbilstoši Ekonomikas ministrijas prognozēm par darba tirgus pieprasījumu. Tuvākā gada laikā tiks izvērtēta to studiju virzienu saglabāšana universitātē, kas tieši nav saistīti ar lauksaimniecības specialitāti.
"Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir jāstiprina studiju virzieni, kas vēsturiski tiek īstenoti šajā konkrētajā augstskolā, pakāpeniski atsakoties no valsts finansētajām budžeta vietām jomās, kuras nav saistītas ar LLU specializāciju un kurās specializējas citas Latvijas augstskolas," tikšanās laikā norādīja izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Par lauksaimniecības nozari atbildīgā zemkopības ministre Laimdota Straujuma pauda atbalstu izglītības un zinātnes ministram, piekrītot, ka LLU ir nepieciešams specializēties ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītos studiju virzienos, panākot to konkurētspēju. Ministre arī norādīja, ka nozarē ir jūtams agronomu, zootehniķu un zivsaimniecības speciālistu trūkums.
Gan ZM, gan LLU pārstāvji norādīja, ka nepieciešams popularizēt šos studiju virzienus, kā arī informēt par darba tirgus pieprasījumu, lai ieinteresētu jaunatni studēt un veidot karjeru nozarē.
Zemkopības ministrija kopā ar LLU jau ir panākusi, ka pēdējo gadu laikā universitātē par 40% ir samazinātas budžeta vietas pedagoģijā, socioloģijā un par 20% ekonomikā, pārdalot finansējumu izmaksu ziņā dārgākajiem studiju virzieniem – veterinārmedicīnā un lauksaimniecībā.
IZM speciālisti arī vērsa augstskolas uzmanību uz iespējām attīstīt pētniecības nozari uz LLU bāzes, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus.
Tikšanās laikā LLU un ZM pārstāvji pauda atbalstu IZM izvirzītajiem četriem principiem, pēc kuriem šogad tiek veikta valsts finansēto studiju budžeta vietu pārdale.
IZM, veicot valsts finansēto studiju budžetu vietu pārdali, šogad ņems vērā četrus pamatprincipus. Kā galvenos, augstskolu stratēģiskās specializācijas principu, kas paredz ar valsts budžeta vietām stiprināt tos studiju virzienus, kuros tās jau ir sasnieguši zināmu izcilību.
Latvijas lielākajās universitātēs paredzot specializāciju šādos studiju virzienos - Rīgas Stradiņa universitātē - medicīnas studijas, Latvijas Universitātē - sociālās, humanitārās un dabas zinātnes, Rīgas Tehniskajā universitātē – inženierzinātnes, un ar lauksaimniecību saistītos studiju virzienus – Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Savukārt reģionālajām augstskolām studiju virzieni jāattīsta atbilstoši reģiona vajadzībām.
IZM, veicot budžeta vietu pārdali augstskolām, saglabās esošās aploksnes principu - tās saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, taču tas tiks pārdalīts, ņemot vērā prioritāros studiju virzienus un darba tirgus prognozes. Valsts finansēto budžetu vietu pārdale tiks izvērtēta arī studiju virzienos, uz kuriem neveidojas studentu pieprasījums.