Par termiņuzturēšanās atļauju kvotēšanu diskutēs Tautsaimniecības komisijā  (12)

Iepriekš likumu gatavoja Saeimas Aizsardzības komisija, taču "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nāca klajā ar ierosinājumu mainīt par likumprojektu atbildīgo komisiju, norādot, ka prezidents savā lēmumā par likumprojekta nodošanu otrreizējai caurlūkošanai paudis, ka nav pietiekami izvērtēta termiņuzturēšanās atļauju kvotu ietekme uz tautsaimniecību.

Priekšlikumus Imigrācijas likuma grozījumiem deputāti varēs iesniegt līdz šā gada 20. decembrim, bet par to pieņemšanu parlaments lems nākamā gada 30.janvārī.

31.oktobrī pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kurus Valsts prezidents nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, paredzēja, ka 2014. gadā pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi tiks pieņemti no 700 nekustamo īpašumu pircējiem, kas par īpašumu samaksājuši vismaz 150 tūkstošus eiro. 2015. un 2016. gadā šī kvota tiktu samazināta par 175 pieteikumiem katru gadu. Vēl 100
pirmreizējos termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas pieteikumus varētu iesniegt investori, kas nekustamo īpašumu iegādē ieguldījuši vismaz pusmiljonu eiro.

Personām, kas iegūst termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajos īpašumos un banku subordinētajā kapitālā, no nākamā gada būtu jāveic arī 25 tūkstošus eiro lielu vienreizēju maksājumu īpaši izveidotā Ekonomiskās attīstības fondā. Termiņuzturēšanās atļaujas varētu iegūt arī personas, kas Latvijā nav veikušas nekādus citus ieguldījumus, bet ir iemaksājušas 50 tūkstošus eiro lielu maksājumu šajā fondā.

Bērziņš vēstulē, kurā pamatota Imigrācijas likuma grozījumu nodošana otrreizējai caurlūkošanai Saeimā norādījis, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, jo šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. 

"Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā," paudis Valsts prezidents.