Premjers Bordāna demisiju neprasīs; NA no valdības prom neskries  (385)

Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars paziņoja, ka līdz ar šādu premjera lēmumu, koalīcijas līgums vairs nav spēkā.  Atbilstoši koalīcijas līguma, Nacionālā apvienība (NA) šajā valdībā bija uzņēmusies atbildību par kultūras un tieslietu jomām, atgādināja politiķis, gan atturoties prognozēt, kādas tieši sekas izrietēs no tā, ka koalīcijas līgums NA uztverē tagad vairs nav spēkā. No valdības NA neplāno aiziet, bet uz jautājumu par to, vai turpmāk NA deputāti balsos kopā ar opozīciju, Dzintars atrunājas, ka deputāti vienmēr balso saskaņā ar saviem uzskatiem, vēlētāju interesēm un partijas programmu.

"Delfi" jau ziņoja, ka VL-TB/LNNK vērsās pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, informējot par plāniem atbilstoši koalīcijas līgumam atsaukt tieslietu ministru Jāni Bordānu, jo partijas "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) 1.novembra valdes sēdē tika pieņemts lēmums izslēgt Bordānu no partijas.

NA prasot atsaukt Bordānu, viņam pašam būtu jāpiekrīt to darīt vai arī Dombrovskim būtu formāli jāpieprasa viņa demisija. Tomēr Bordāns pagaidām neplāno iesniegt demisijas rakstu. Arī vairāki "Vienotības" politiķi pozitīvi vērtē tieslietu ministra darbu, līdz ar to premjers tuvākajā laikā varētu arī nepieprasīt Bordāna demisiju. Neuzticības balsojumu nerosinās arī NA.

Dombrovskis pēc politiskajām konsultācijām ar NA pauda, ka Bordāns savu darbu turpinās līdz brīdim, kamēr būs pabeigtas tieslietu ministra pieteiktās reformas maksātnespējas administratoru darbības regulējumā. Reformu piedāvājumu sagatavos īpaši izveidota darba grupa un, pēc Domborvska teiktā, ja reiz NA noliedz, ka par pamatu Bordāna izslēgšanai no NA bijis maksātnespējas administratoru lobijs, tad šim politiskajam spēkam arī nevajadzētu būt nekādiem iebildumiem pret maksātnespējas administratoru darbības regulējuma izmaiņām.

NA līdzpriekšsēdētājs Dzintars pauda neizpratni par to, kā gan NA varētu jau tagad atbalstīt reformas, "kuras neviens vēl nav redzējis".

Savukārt otrs NA līdzpriekšsēdētājs - Bordāna priekštecis tieslietu ministra amatā Gaidis Bērziņš uzsver, ka NA noteikti deleģēs savus pārstāvjus darbam jaunveidojamajā darba grupā.

Tomēr, ņemot vērā to, maksātnespējas administratoru darbības reformai nav noteikts konkrēts termiņš, vēl nav zināms arī tas, cik ilgi tad Bordāns paliks tieslietu ministra amatā. 

Dzintars uzskata, ka šajā situācijā loģiski būtu, ja atbildību par Bordāna turpmāko darbību tieslietu ministra amatā uzņemtos premjera pārstāvētā "Vienotība", kurā iekļāvās "Pilsoniskā savienība", kuras biedrs savulaik bija Bordāns. "Tad "Vienotība" uzņemtos atbildību arī par tieslietu jomu, vēl vairāk nostiprinot savu ietekmi valdībā," paziņoja Dzintars.

Turpretī premjers Dombrovskis norāda, ka valdībā jau tagad ir vairāki bezpartejiski ministri un valdības vadītājs jebkurā gadījumā uzņemas atbildību par visiem savas valdības ministriem, Viņapāt, situācijā ar Bordāna demisijas nezināmo laiku saskatāma analoģija ar pavisam nesenajie notikumiem ap jaunā kultūras ministra izvirzīšanu. Tad pati NA atlika lemšanu par premjera "padzītās" kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes pēcteča izvirzīšanu, aizbildinoties ar nepieciešamību vispirms vienoties par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu investoriem, kas iegādājas nekustamos īpašumos. 

Jāpiebilst, ka NA līdzpriekšsēdētājs Dzintars savai partijai veltītos pārmetumus par maksātnespējas administratoru lobēšanu saista tieši ar NA nostāju termiņzuzturēšanās atļauju jautājumā. Viņaprāt, nekustamo īpašumu kompāniju lobētāji, tostarp ekspolitiķis Ainārs Šlesers ir ieguldījuši milzīgus līdzekļus pret NA vērstā kampaņā un "maksātnespējas administratoru dēmonizācija" ir daļa no šīs kampaņas.

VL-TB/LNNK jau vienojusies tieslietu ministra amatam izvirzīt pašreizējo VL-TB/LNNK Rīgas do mes frakcijas priekšsēdētāju, AS "Latvijas Gaisa satiksme" valdes locekli Baibu Broku. Broka ir tiesību zinātņu maģistre un patlaban studē Latvijas Universitātes (LU) doktorantūrā un tieslietu ministra Bordāna padomniece Eiropas Savienības un civiltiesību, komerctiesību jautājumos, kā arī LU Juridiskās fakultātes lektore. Broka ir vairāku zinātnisku rakstu un pētījumu autore civiltiesību un komerctiesību jomā un viena no Privātās un publiskās partnerības likuma līdzautorēm.