Par uzturēšanās atļauju kvotu 'iesaldēšanu' niknie 'nacionāļi' izgāž dusmas tviterī  (33)

NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ceturtdien pēc tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski ( V) paziņoja, ka, viņaprāt, parlaments ir noteicis pārmēru garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Imigrācijas likuma grozījumiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka pēc Dombrovska pārstāvētās "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Dzintara Zaķa priekšlikuma, Saeima ceturtdien nolēma mainīt par Imigrācijas likumu grozījumu sagatavošanu atbildīgo komisiju un Valsts prezidenta Andra Bērziņa "izbrāķēto" Imigrācijas likuma grozījumu sagatavošanu uzticēt Saeimas Tautsaimniecības komisijai. Turklāt, pateicoties ZZS un "Saskaņas centra" deputātu balsīm, Saeimas vairākums arī atbalstīja Zaķa priekšlikumu ļaut deputātiem priekšlikumus Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegt līdz pat šā gada 20.decembrim, bet pašus grozījumus galīgajā lasījumā skatīt tikai nākamā gada janvāra beigās.

Tas nozīmē, ka pat tad, ja Saeima atkārtoti nolems noteikt kvotas termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos, šie ierobežojumi netiks ieviesti no nākamā gada 1. janvāra, kā to paredzēja koalīcijas vienošanās.

Šāds notikumu pavērsiens gan nav negaidīts, taču pamatīgi saniknojis dedzīgākos NA politiķus, kas savu dusmu paušanai izmanto "Twitter".

NA Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks, piemēram, paziņoja: " Acīmredzot "Vienotība" ir meļi, kas vienošanās paraksta ar "čurikiem"." Iesalnieks arī neslēpj, ka tagad NA varētu "atspēlēties", atbalstot kādus "Vienotībai" netīkamas opozīcijas iniciatīvas sociālajos jautājumos.

Savukārt NA deputāts Jānis Dombrava "Twitter" vēsta: " "Vienotība" izmanto [no NA izslēgto tieslietu ministru Jāni] Bordānu kā aizsegu, lai nebūtu jāskaidro sabiedrībai, kāpēc viņi šodien sabloķējās ar SC un ZZS uzturēšanās atļauju jautājumā."

Cits NA deputāts – Dzintars Rasnačs savā "Twitter" kontā "Vienotību" nodēvēja par ienaidniekiem, kas izliekas par draugiem.

Premjers Dombrovskis gan norāda, ka, ņemot vērā to, ka Valsts prezidents likumu nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai, Imigrācijas likuma grozījumi jebkurā gadījumā vairs nevar stāties spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Viņaprāt, deputātiem ir rūpīgi jāizvērtē prezidenta minētie iemesli, kādēļ likums nosūtīts pārstrādāšanai.

31. oktobrī pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kurus prezidents nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, paredzēja, ka 2014. gadā pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi tiks pieņemti no 700 nekustamo īpašumu pircējiem, kas par īpašumu samaksājuši vismaz 150 tūkstošus eiro. 2015. un 2016. gadā šī kvota tiktu samazināta par 175 pieteikumiem katru gadu. Vēl 100 pirmreizējos termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas pieteikumus varētu iesniegt investori, kas nekustamo īpašumu iegādē ieguldījuši vismaz pusmiljonu eiro.

Personām, kas iegūst termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajos īpašumos un banku subordinētajā kapitālā, no nākamā gada būtu jāveic arī 25 tūkstošus eiro lielu vienreizēju maksājumu īpaši izveidotā Ekonomiskās attīstības fondā. Termiņuzturēšanās atļaujas varētu iegūt arī personas, kas Latvijā nav veikušas nekādus citus ieguldījumus, bet ir iemaksājušas 50 tūkstošus eiro lielu maksājumu šajā fondā.

Bērziņš vēstulē, kurā pamatota Imigrācijas likuma grozījumu nodošana otrreizējai caurlūkošanai Saeimā paudis, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, jo šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

"Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā," norādīts Bērziņa vēstulē.