Koalīcijas līgums nav spēkā jau labu laiku, un VL-TB/LNNK to tikai beidzot pateikusi skaļi, uzsver Brigmanis  (79)

Nākamnedēļ ZZS plāno spriest par jauno situāciju, lai vienotos par darbības stratēģiju. Tā varētu tikt pārspriesta gan ZZS valdē, gan apvienības partijās, gan Saeimas frakcijā. Brigmanis nekomentēja jautājumu par iespēju ZZS pievienoties valdībai, jo par darbības principiem ir jāvienojas plašākā lokā.

Pēc Brigmaņa teiktā, pašlaik neviens "nav zondējis ZZS vēlmi nokļūt koalīcijā". ZZS frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka tagad nav pamata spriest par šādu jautājumu, jo valdībai ar matemātisko deputātu skaitu ir jāparāda, ka valsts 2014.gada budžetā iebalsotās "labās" lietas radīs labumu iedzīvotājiem.

Saistībā ar strīdiem par tieslietu ministra Jāņa Bordāna atrašanos amatā "nekas jau lielos vilcienos valdības darbā nav mainījies", piebilda Brigmanis.

Līdzīgu viedokli pauda arī politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins. Viņš sacīja, ka ""de facto" koalīcijas līgums nepastāv jau ļoti sen". Viņš arī minēja vairākus koalīcijas līguma pārkāpumus, piemēram, satiksmes ministra Anrija Matīsa apstiprināšanu amatā bez nacionālās apvienības balsīm.

Vienlaikus Agešins norādīja, ka tāds ir šīs valdības darbības stils un patlaban notiekošais ir "normāls politisks process 11.Saeimas gaumē". Viņš arī aicināja politiķus domāt par vēlētājiem, par ko koalīcijas pārstāvji esot aizmirsuši.

Agešins arī uzskata, ka notiekošais varētu sekmēt kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu, proti, likumprojekti un priekšlikumi netiks noraidīti tikai tāpēc, ka tos iesniegusi opozīcija. "Akla un kurla balsošanas mašīna vairs nestrādās" un tas paver iespējas opozīcijai virzīt savus likumprojektus, sacīja SC politiķis.

Kā ziņots, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) paziņoja, ka pagaidām neprasīs tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisiju, VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka apvienība premjera izvēli respektē, tomēr koalīcijas līgums un pamati, uz kuriem veidota šī valdība, pašlaik nav spēkā. Nacionālā apvienība pārstāvniecību valdībā gan turpināšot ar kultūras ministri.

Dombrovskis uzskata, ka Bordānam pašlaik amats jāsaglabā, jo ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā.

Dombrovskis pēc tikšanās ar nacionālo apvienību žurnālistiem sacīja, ka ir spēkā koalīcijas līgums, kas paredz, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nacionālās apvienības pārziņā. "Šo uzstādījumu esmu gatavs respektēt, bet tajā pašā laikā ir svarīgi redzēt to, kādā veidā tiek nodrošināta ministra pieteikto reformu virzība," norādīja premjers.

Nolemts izveidot koalīcijas darba grupu, kurā Bordāns prezentēs reformu piedāvājumu, lai maksimāli ātrā laikā varētu lemt par šo izmaiņu virzību.

Premjers, taujāts, vai pēc vienošanās par reformu īstenošanu pieprasīs Bordāna demisiju, skaidroja, ka nevar atbildēt uz "konkrēto tehnisko jautājumu", bet uzsvēra, ka šādā gadījumā būs gatavs nodrošināt koalīcijas līguma izpildi.

Dombrovskis arī nenosauca konkrētus termiņus, cik ilgi tieslietu ministrs varēs palikt amatā, taču vienoties par reformām vajag "pietiekami saprātīgā laika nogrieznī, te nav runa par daudziem mēnešiem", jo tiek saprasts arī nacionālās apvienības uzstādījums.

Dzintars savukārt uzsvēra, ka VL-TB/LNNK interpretācija par šo sarunu ir citāda. Politiķis uzsvēra, ka atbilstoši koalīcijas līgumam nacionālā apvienība ir uzņēmusies atbildību par tieslietu un kultūras jomu. Savukārt patlaban valdības vadītājs nav gatavs nodrošināt šo pārstāvniecību, bet vien piedāvā par to diskutēt pēc laika.

Rosināt Saeimas balsojumu par neuzticības izteikšanu Bordānam nacionālā apvienība neplāno.

Kā ziņots, VL-TB/LNNK 1.novembrī vērsās pie Ministru prezidenta, informējot par plāniem atbilstoši koalīcijas līgumam atsaukt tieslietu ministru Jāni Bordānu, jo partijas "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) 1.novembra valdes sēdē tika pieņemts lēmums izslēgt Bordānu no partijas.