Lindermans nokavē sūdzēšanās termiņu strīdā ar Vīķi-Freibergu par goda aizskaršanu un 5000 latiem  (80)

Šāds lēmums pieņemts, jo Lindermans nokavējis kasācijas sūdzības iesniegšanai paredzēto termiņu. Rīgas apgabaltiesa Lindermana prasību noraidīja, bet viņš no 9.oktobra šo spriedumu varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Kasācijas sūdzības iesniegšanas gala termiņš bija 8.novembris, taču Lindermana sūdzība apgabaltiesā saņemta tikai 13.novembrī, tāpēc tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, teikts portāla "Delfī" rīcībā esošajā apgabaltiesas lēmumā.

Tiesa gan norādījusi, ka Lindermans iesniedzis sūdzību portālā "latvija.lv" un par to paziņojis tiesai. Apgabaltiesa atzinusi, ka par kasācijas sūdzības iesniegšanu noteiktajā termiņā nav uzskatāma 8.novembrī portālā "latvija.lv" iesniegtā sūdzība jeb e-iesniegums, jo prasības, kādām jāatbilst kasācijas sūdzībai, ir noteiktas likumos, teikts tiesas lēmumā.

Kasācijas sūdzību nevar iesniegt ar portāla "latvija.lv" starpniecību, jo to neparedz likums, lēmumā norādījusi apgabaltiesa.

Lindermanam gan vēl ir iespēja 10 dienu laikā no 14.novembra šo verdiktu pārsūdzēt Augstākajā tiesā. 

Iepriekš tika vēstīts, ka Lindermana pārstāvis tiesā un arī viens no "Par dzimto valodu" līderiem Ilarions Girss sava aizstāvamā prasības lietas sprieduma pasludināšanas laikā apsēdās, esot apsēdās un norādīja ka neciena tiesu. Latvijā tiesas spriedumus lietas dalībnieki noklausās, stāvot kājās.

Girss iepriekš norādīja, ka "ir grūti uzvarēt hitleriskā tiesā" un šāds spriedums bija prognozējams, jo ir novērojis tendences Lindermana prasībās. Tāpat viņš spriedumu uzklausījis sēdus, jo "cieņa ir jānopelna, bet apgabaltiesa sev to neizdarīja".

Lindermans pieteikumu tiesā iesniedza, pamatojoties uz "Latvijas Avīzes" interneta versijā pārpublicēto informāciju, kurā bija atsauce uz bijušās Valsts prezidentes teikto 2012.gada 13.februāra LTV raidījumā "100.pants". Vīķe-Freiberga raidījumā Lindermanu esot nosaukusi par "sabiedrībai bīstamu elementu un ekstrēmistu". "Vīķei-Freibergai bija jāņem vērā un jāpārbauda, ka Lindermans ne reizi nebija notiesāts - nedz Latvijā, nedz ārzemēs. Viņas paziņojums norādīja uz to, ka viņš ir "kapitāls noziedznieks", kāds Lindermans, protams, nav," skaidroja Lindermana pārstāvis.

Kādreizējās prezidentes pārstāvji Dainis Lasmanis un Romualds Vonsovičs pirmās instances tiesā - Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā - skaidroja, ka Vīķes-Freibergas izteicieni ir jāvērtē raidījuma kontekstā, jo tas kopumā bija veltīts Lindermana organizētajam valsts valodas referendumam. Tāpat viņi uzsvēra, ka informācijas pirmavots ir raidījums "100.pants", nevis "Latvijas Avīze", kurā bijušās prezidentes viedoklis bija tikai atreferēts.

"Vīķe-Freiberga raidījumā pauda nevis faktu, bet pieņēmumu, uzsverot, ka Lindermans varētu būt sabiedrībai bīstams elements un ekstrēmists. Tas ir pieņēmums," uzskatīja atbildētājas pārstāvji.

Vonsovičs pauda viedokli, ka Lindermans ilgstoši ir veicis darbības pret Latvijas suverenitāti - Lindermans ir bijis nacionālboļševiku biedrības "Uzvara" dibinātājs un biedrs, tās darbības laikā izplatot daudzas skrejlapas ar uzsaukumiem, vērstiem pret Latviju. Vīķe-Freiberga savus pieņēmumus par Lindermanu balstījusi ne tikai savā ilgajā pieredzē, ieņemot augsto amatu, bet arī Drošības policijas (DP) pārskatā par 2011.gadu, kurā Lindermans bijis nosaukts par ekstrēmistu, stāstīja advokāti.

Tas, pēc advokātu domām, ir fundamentāls pierādījums tam, ka Vīķes-Freibergas pieņēmumiem ir bijis patiess raksturs.

Savukārt tiesas sēdē Lindermana pārstāvis Girss vairākkārt uzsvēra, ka Vīķes-Freibergas izteikumi ir jāvērtē plašā kontekstā, ņemot vērā, kā tie ietekmē "vidusmēra cilvēka" domāšanu. Viņaprāt, bijusī prezidente izteikusi spēcīgus apvainojumus par darbībām, kas nekad sabiedrību nav apdraudējušas. Girss skaidroja, ka Vīķe-Freiberga ir vairākas reizes atsaukusies uz faktu par Lindermana kriminālo atbildību un atrašanos cietumā gan Latvijā, gan Krievijā, tomēr šādiem apgalvojumiem neesot nekādas saistības ar konkrēto lietu.

Kā iepriekš izteicās Lindermans, ar Vīķes-Freibergas izteikumiem viņš esot ticis "diskreditēts un demonizēts" to cilvēku acīs, kuriem Latvijas suverenitāte ir vērtība. Tāpat viņš uzsvēra, ka "nekādi bijušie prezidenti nav tiesīgi viņam piedēvēt noziegumus, ko viņš nav paveicis".