Pēc patriotisko plakātu noņemšanas skandāla IKVD izvērtēs divu krievu skolu direktores  (776)

Kā ziņots, lai arī visās mazākumtautību jeb tā sauktajās krievu skolās šajā nedēļā norisinās dažādi 18.novembra svētkiem veltīti pasākumi, tas vēl nenozīmē, ka skolu vadība ir lojāla Latvijai un tās vēsturei, tā eksperimentā secinājis Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Eksperimenta laikā žurnālists, uzdodoties par Aizsardzības ministrijas pārstāvi, lūdzis iespēju atsevišķās krievu skolās izvietot patriotiska rakstura plakātus, kuros arī minēts, ka 1940.gadā PSRS okupēja Latviju. Pēc tam zvanījis fiktīvs pārstāvis no nevalstiskas organizācijas "9.maijs" un lūdzis šos plakātus noņemt. Divas no trim šajā eksperimentā iesaistītām skolām - Rīgas krievu vidusskola un Rīgas 21.vidusskola - pēc šī aicinājuma plakātus arī noņēmušas vai izgriezušas no plakāta daļu par okupāciju.

Trešās - Rīgas 60.vidusskolas direktore Natālija Djakova to atteikusies darīt. "Nē, plakātus mēs nenoņemsim viennozīmīgi. Jūs esat sabiedriskā organizācija, es esmu amatpersona. (..) Notiek patriotiskās audzināšanas process, lai bērni zinātu šos datumus - stūrakmeņus. Jūs varat atbraukt, paskatīties, pēc tam to presē apspriest...," vēsta telefonsarunas ieraksts.

Uz plakāta, ko speciāli bija radījis raidījums, bija attēlots Latvijas karogs ar atgādinājumu, ka Latvijai šogad ir 95.gadu jubileja, ar aicinājumu būt lepniem par savu valsti.

Plakātā īsumā aprakstīta arī Latvijas vēsture:

"Šogad 18. novembrī apritēs 95 gadi, kopš tika proklamēta Latvijas Republika - 1918. gadā. Neatkarība toreiz nāca grūti. Vēl gadu pēc tam risinājās sīvas kaujas par brīvību, un par izšķirīgām var uzskatīt cīņas ar Bermonta Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju 1919. gada rudenī, kad tā centās ieņemt Rīgu. 11. novembrī tika svinēta uzvara, un, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, ik gadu šajā datumā tiek svinēta Lāčplēša diena.

1940. gada vasarā Padomju Savienība (PSRS) ar militāru agresiju okupēja Latviju. Okupācija ilga aptuveni 50 gadus, līdz 1990. gada 4. maijā pēc nerimtīgām tautas brīvības alkām Latvijas neatkarība tika atjaunota. Kopā ar to atjaunots arī pirmās Latvijas brīvvalsts pamatlikums - Satversme, valsts ģerbonis un himna "Dievs, svētī Latviju!".
Otrā rindkopa tad arī raisījusi skolu iebildumus.

Zīmīgi, ka tajā pašā laikā izglītības valsts standarts nosaka, ka skolās vēstures stundās ir jāapgūst mācību viela par Latviju okupāciju. Skolu direktori ir valsts amatpersonas.

Abi skolu direktores, kas plakātus noņēma, nekādus paskaidrojumus nevēlējās sniegt. Rīgas krievu vidusskolā direktore aizbildinājās ar laika trūkumu, savukārt 21.vidusskolā pie žurnālista tika nosūtīta viņas vietniece, kura teica, ka nezina, kā un kāpēc plakāti pazuduši.