Ārvalstu eksperti no organizācijas "Jaspers", kas sniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tehnisko palīdzību lielajos projektos, atzinuši Inčukalna gudrona dīķu sastāvā "negaidītas un iepriekš neparedzamas" izmaiņas, kas var sadārdzināt dīķu sanācijas projektu par vēl 9,4 miljoniem latu, svētdien vēsta LTV raidījums "de facto".
Dīķu attīrītājs - "Skonto būve" - šovasar paziņoja, ka nespēj darbus izdarīt plānotajos tempos un pieprasīja papildu naudu, lai projektu varētu noslēgt līdz 2015.gada rudenim. Pretējā gadījumā - Latvija varētu zaudēt ES līdzfinansējumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas vēl iepazīstas ar "Jaspers" atzinumu, nespēj atbildēt, cik daudz līdzekļus gudrona dīķu projekts vēl prasīs. Pašlaik ar "Skonto būvi" noslēgts līgums par 20 miljoniem, ziņo raidījums.
Neviens nespēj pārliecinoši izskaidrot, kāpēc dīķa satura analīzes, kas gadiem bijušas nemainīgas, pēkšņi izrādījušās būtiski savādākas. "Skonto būve", kas kopā ar Vācijas kompāniju "MUEG" smeļ ķepīgo masu ārā no dīķiem, jauc kopā ar atkritumiem, neitralizē, samaļ, kaltē un ved uz Brocēnu cementa rūpnīcu sadedzināšanai, divos gados izdarījusi tik, cik vajadzēja iespēt viena gada laikā.
"Meklējām, kur ir cēlonis, kāpēc mūsu partneris nevar sasniegt ražību tieši šeit. Izrādījās, ka tas materiāls ir citādāks, nekā mums tika pasniegts analīzēs," saka "Skonto būve" projektu vadītājs Juris Pētersons.
Gudrons bojājis iekārtas un bija jāpārstrādā tehnoloģija. "De facto" rūpnīcā "Cemex" atzīst, ka arī tagad kurināmā kvalitāte atpaliek no solītā, kādēļ dedzinātavā nācās veikts papildu investīcijas.
Amatpersonas, kas stāvējuša klāt pie projekta, šādu pavērsienu nespēj izskaidrot. "Padomju gados tur veda daudz dažādas vielas. Tas, ka kādā vietā parādās citas vielas, tas varētu tā būt, bet tas, ka visā slānī ir savādākas vielas, manuprāt, tas tā gan nevarētu būt," saka bijušais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Savukārt kļūdu nepieļauj kādreizējā VARAM investīciju departamenta direktore Vija Gēme: "Šāda saruna man liekas nekonstruktīva. Tā nemēdz būt, ka parāda vienu un ir kaut kas cits."
Iespējams, šāda situācija nebūtu radusies, ja sanācijas darbu konkursā pretendentiem pašiem būtu ļauts paņemt gudrona paraugus. To aizliedza, liekot vadīties no ministrijas dokumentiem. No eksministra Vējoņa loģikas gan izriet, ka "Skonto būvei" vajadzēja uz savu roku analīzes iegūt. "Tas ir mežā, teritorija nebija apsargāta. Ja nebija ticības, neviens nevarēja aizliegt noņemt paraugus," tagad saka Vējonis.
"Delfi" jau ziņoja, ka vēl šovasar VARAM noliedza gudrona dīķu sanācijā iesaistīto uzņēmēju - "Skonto būves" apgalvojumus, ka, lai novērstu ar sanācijas procesā atklāto indīgo vielu izsūknēšanu saistītās izmaksas, Inčukalna gudrona dīķu sanācijai vajadzēs lielākus līdzekļus.
Sākotnēji gudrona dīķu sanācijā tika plānots ieguldīt 14,26 miljonus latu lielus ERAF līdzekļus. Sanācijas procesu bija plānots pabeigt līdz 2015.gadam.
Jau ziņots, ka līgums par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju noslēgts 2010. gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests (VVD), galvenais būvuzņēmējs - SIA "Skonto Būve", savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānijas "Mueg".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
