Par 'Gada rīdziniekiem' atzīti Zaiga un Māris Gaiļi  (121)

 Gaiļiem pasniegts Rīgas domes goda raksts un īpaša balva.

"Gada rīdzinieka" titulu piešķir cilvēkiem, kuri ar savu talantu un darbu ir veicinājuši Rīgas atpazīstamību, pievērsuši sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai, tā veicinot tās attīstību un radot interesi par to.

Kā norāda Rīgas domes pārstāvji, Zaiga un Māris Gaiļi rūpējušies par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, atjaunojot un rekonstruējot Berga Bazāra ansambli, daudzus namus Ķīpsalā, iedvešot jauno dzīvību industriāliem ansambļiem, glābjot koka ēkas. Savukārt Ķīpsalā Mazā Balasta ielā 8 izveidots Žaņa Lipkes muzejs tajā vietā, kur II Pasaules kara laikā viņš bedrē zem šķūņa slēpa no geto izglābtus ebrejus.

Domes Atzinības rakstus un piemiņas balvas saņēma arī vairāki citi "Gada rīdziniekam 2013" izvirzītie kandidāti. Par Rīgas vārda iemūžināšanu Pamira kalnu virsotnē tika apbalvoti alpīnisti Viesturs Silenieks, Oļegs Siļins, Valdis Puriņš, Eduards Skuķis, Timurs Galejevs un Konstantīns Dikovskis. Viņi šogad 17. augustā sasniedza Pamira kalnu virsotni, kurā līdz šim neviens nebija uzkāpis, un deva tai vārdu Rīga.

Apbalvoti tika arī filmu triloģijas "Šķērsiela" režisors Ivars Seleckis un scenārija autors Tālivaldis Margēvičs. Pirmā filma "Šķērsiela" tika uzņemta 1988. gadā, tā kļuva par vienu no titulētākajām dokumentālajām filmām Latvijas kino vēsturē. Ja 1988. gadā uzņemtajā filmā atspoguļojās visas ar PSRS sabrukumu un aukstā kara beigām saistītās pārmaiņas, tad pēc desmit gadiem uzņemtajā filmā "Jaunie laiki Šķērsielā" varēja vērot, kā iedzīvotāju savstarpējās attiecības ietekmē privātīpašuma atjaunošana un brīvā tirgus veidošanās. Savukārt šogad 4.maijā pirmizrādi piedzīvoja triloģijas trešā filma "Kapitālisms Šķērsielā".

Apbalvoto vidū ir Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs par ieguldījumu kvantu fizikas pētniecībā un Rīgas zinātnes sasniegumu popularizēšanu. Viņš šogad bija vienīgais laureāts no Centrāleiropas un Austrumeiropas, kurš Pasaules Ekonomikas forumā saņēma prestižo jauno zinātnieku balvu.

Par latviešu literatūras un Rīgas kultūrvides popularizēšanu apbalvots Matiass Knolls. Viņš ir dzimis Berlīnē, strādājis kā skolotājs, aktieris, dizainers. No 1987. gada līdz 1992.gadam izdevis piecus dzejoļu krājumus vācu valodā. Kopš 1991.gada darbojas Rīgā. Kopš 1993. gada iznākušas 12 grāmatas ar viņa tulkojumiem no latviešu uz vācu valodu, kā arī vairāku latviešu lugu tulkojumu. Kopš 2000.gada viņš veido latviešu literatūras portālu "www.literatur.lv", kā arī tūristiem vada "LiteraTūres pa Rīgu", kuru laikā iepazīstina ar latviešu autoru vāciskotu dzeju, romānu fragmentiem un lugu ainu lasījumiem.

Rīgas domes Atzinības rakstu saņēma Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš par ieguldījumu Rīgas vēstures pētniecībā, vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Šogad ir izdota viņa monogrāfija "Arheoloģiskais ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē". Savukārt pēc Rīgas pilī notikušā ugunsgrēka viņš pašaizliedzīgi glāba vēsturisko mantojumu.

Par augstiem sasniegumiem sportā un Rīgas maratona popularizēšanu Atzinības rakstu saņēma skrējēja Jeļena Prokopčuka. Viņa šogad 3.novembrī izcīnīja trešo vietu Ņujorkas maratonā, distanci veicot divās stundās, 27 minūtēs un 47 sekundēs. Savukārt "Nordea Rīgas maratona" pusmaratonā viņa uzstādīja jaunu rekordu ar laiku viena stunda desmit minūtes un 27 sekundes.

Pretendentus apbalvojumam "Gada rīdzinieks" varēja pieteikt ikviens Rīgas iedzīvotājs. Iesūtītos pieteikumus vērtēja žūrija Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) un viņa vietnieka Andra Amerika (GKR) vadībā. Žūrijā bija iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, režisors Andrejs Žagars, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, sociologs Arnis Kaktiņš, žurnālisti Natālija Vasiļjeva, Anita Daukšte un Guntis Bojārs.

Rīgas domes svinīgās sēdes laikā tika pasniegta arī Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas balva. To šogad saņēma vēsturnieks Andris Caune, kurš savu darba mūžu ir veltījis arheoloģijai un vēstures pētīšanai. Caune ir vadījis vairāk nekā 40 objektos ir vadījis arheoloģiskos izrakumus. Viņš ir veicis apjomīgus senākās vēstures pētījumus, bet pēdējos gados sarakstījis vairākas grāmatas par Rīgas vēsturi pirms 100 gadiem.