Šā gada vasarā un rudenī Krāslavas novada Ārdavas ezerā un tā apkārtējā teritorijā veica izpēti. Tās mērķis - smalkās najādas Najas tenuissima (attēlā) atradne un jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas dibināšana vai paplašināšana. Pētījuma rezultāti liecina, ka ezerā ir 18 retas un aizsargājamas sugas: 3 mieturaļģu, 1 sūnaugu, 13 vaskulāro augu un 1 zivju suga.
Tāpat noskaidrota šo sugu izplatība un populāciju stāvoklis. Trīs no konstatētajām augu sugām – Lēzeļa lipare Liparis loeselii, lokanā najāda Najas flexilis un smalkā najāda Najas tenuissima – ir iekļautas Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas paredz aizsargājamo teritoriju veidošanu to aizsardzībai.
Eksperts Uvis Suško un SIA "Ģeo IT" apsekoja 746 ha lielu platību, kas ietvēra Ārdava ezeru un tā apkārtējo teritoriju, ievāca 10 ezera ūdens paraugus un veica daudzpusīgu to ķīmiskā sastāva analīzi.
Apsekotajā teritorijā konstatēti arī 12 aizsargājami biotopi, analizēta to izplatība un kvalitāte. No tiem 8 ir iekļauti Eiropas Savienības un 12 Latvijas aizsargājamo saldūdeņu, pļavu, mežu un purva biotopu sarakstos.
Ezera ekoloģiskais stāvoklis kopumā atzīts par apmierinošu. Tomēr pēdējo 12 gadu laikā tā ziemeļaustrumu un austrumu krastā veikti plaši ezera dabiskā hidrogrāfiskā tīkla pārveidošanas darbi, kas pēdējo 7 gadu laikā ir ievērojami pastiprinājis antropogēno eitrofikāciju visā ezera ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Tas rada nopietnu apdraudējumu visām ezera unikālajām dabas vērtībām. Īpaši apdraudēta ir tieši smalkā najāda Najas tenuissima, kas pagaidām nelielā daudzumā sastopama tieši antropogēnajai eitrofikācijai visvairāk pakļautajā ezera ziemeļu daļā.
Izpētes rezultāti apkopoti ziņojumā, kurā sniegts vispusīgs Ārdava ezera un tā apkārtējās teritorijas biotopu un citu nozīmīgu dabas un vēstures vērtību raksturojums, atspoguļota ezera un tā apkārtnes izpētes vēsture, vispusīgi raksturoti un analizēti dabas vērtību apdraudējumi, kā arī sniegti priekšlikumi dabas vērtību saglabāšanai un aizsardzībai.
Šos materiālus izmantos: lai informētu teritorijā dzīvojošajos iedzīvotājus un zemes īpašniekus par unikālajām Ārdava ezera vērtībām un izskaidrotu viņiem īpaši aizsargājamas dabas teritorijas veidošanas nepieciešamību un skaidrotu kā ezeru turpmāk apsaimniekot, lai pamatotu īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusa piešķirtu Ārdava ezera teritorijai, paplašinot dabas parku Dridža ezers, lai iekļautu smalko najādu Najas tenuissima Latvijas īpaši aizsargājamo augu sarakstā.
Saskaņā ar šī pētījuma rezultātiem un eksperta ieteikumiem, būtu jāveic arī blakus esošā Sīvera ezera izpēte, lai noskaidrotu Eiropas Savienības un Latvijas aizsargājamo biotopu un sugu patieso izplatību arī šajā ezerā un nākotnē nodrošinātu to ilglaicīgu saglabāšanu, kā arī jāpārbauda iespējamā smalkās najādas Najas tenuissima sastopamība šajā ezerā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!