Latvijas kristīgo konfesiju līderi aicina iedzīvotājus lūgties par tā dēvētajā "Maxima" traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem, lai viņiem būtu spēks izturēt nākamo dienu, kā arī sniegt viņiem praktisku palīdzību un morālu atbalstu.
Traģēdijas gadījumā "ir jārunā par zināmu mentalitāti. Tas ir - ietaupīt. Tas ir patēriņa sabiedrības nostāja, - uzcelt pēc iespējas lētāk, kas ir saprotams no vienas puses, bet no otras - kad runa ir par cilvēka dzīvības apdraudēšanu, tad lētākas konstrukcijas tiek uzstādītas, nedomājot par iespējamām sekām, kas varētu būt, ja tās netur slodzi. Es gribētu runāt par alkatību kā vienu no iemesliem šai traģēdijai un sekas ir - uz drošības rēķina riskēt ar cilvēku dzīvību," Latvijas Radio sacīja Romas katoļu baznīcas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Stankevičs sacīja, ka viņš negribētu koncentrēties uz traģēdijas ārējiem iemesliem, jo tas nav tas, kas vajadzīgs cilvēkiem šajā brīdī.
Pēc Stankeviča teiktā, notikušais "ir uzaicinājums uz solidaritāti". Viņš atzīmēja, ka ar vārdiem te nevar īsti palīdzēt - ar vārdiem, ar līdzjūtību un būšanu klāt. Jo šajā gadījumā te vajag ļoti maz vārdu. Tāpat notikušais ir "aicinājums uz sirdsapziņas izmeklēšanu projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem", aicinājums visiem mums pārdomāt, vai es ar savu rīcību neesmu izraidījis viena vai vairāku vai, kā šajā gadījumā, jau 48 cilvēku nāvi.
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis Latvijas Radio atzina, ka tās ir lietas, kur mums nav atbildes par to, kāpēc ir noticis tā vai citādi. Katrs, kurš var būt vesels un kuram vecāki un draugi atgriezās no veikala, var būt pateicīgs. Tas, ko mēs varam darīt, ir just līdzi. Tas, ko no savas pieredzes zināja teikt Sproģis - ir Dievs, kurš cieš līdzi. Viņš atgādināja zaudējumu savā ģimenē - meitiņas nāvi pirms gada, ko izturēt viņam palīdz ticība, ka ir Dievs, kurš šajā zaudējumā cieš līdzi.
Ir žēl to, kuri ir pieļāvuši šīs kļūdas, taču neviens jau nav cerējis, ka sekas būs tik traģiskas, atzīmēja Sproģis. "Šajā brīdī mēs vienkārši varam ciest līdzi, just līdzi, apliecināt,. Cik tas ir sāpīgi, un savā ziņā mācīties to no Dieva, kurš pats cieš līdzi, ir šajās ciešanās (..) Tas mums dod spēku dzīvot nākamo dienu," sacīja Sproģis.
Ja mums ir cerība nākamajai dzīvei, kam Dievs mūs ir radījis, tad notiek paradoksālas lietas - mēs piedzīvojam, ka dievs mums ir līdzās - tas neatņem sāpes nedod visas atbildes, bet dod spēku nodzīvot nākamo brīdi, reizēm mums vajag vienkārši drosmi nākamajai minūtei, cerībai uz mūžību, lai gan mums paliek daudz neatbildētu jautājumu, atzina Sproģis.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atgādināja Rīgas Doma draudzes prāvesta Elija Godioņa piektdien traģēdijā cietušajiem veltītajā dievkalpojumā teikto,varbūt pirmajā laikā pēc šīs traģēdijas neraudzīties tik daudz pēc atbildēm, bet nenēsāt negatīvās emocijas - dusmas un sāpes, citas dedzinošās un sāpošās sajūtas, sevī, bet meklēt iespēju, kā tikt ar tām galā. Tāpat viņš atzīmēja, ka mēs nemaz vienmēr neapjaušam, kādas mūsu nolaidībai var būt sekas. Šoreiz sekas ir dramatiskas, atzina Vanags
Pareizticīgo priesteris Jānis Sičevskis Latvijas Radio atzina, ka Zolitūdē, kur notika traģēdijas ir garīdznieki, kuri uz vietas kalpo ar aizlūgumiem, dod padomu cilvēkiem un stiprina. Iedzīvotāji pateicas luterāņu mācītājiem un pareizticīgo priesteriem, ka viņi ir klāt. Arī pareizticīgo baznīcās notiek dievkalpojumi, atvērts ziedojumu konts, kur katrs var palīdzēt cietušajiem. Katrs cenšas palīdzēt, kā vien var.
Sičevskis, sacīja, ka baznīca nereklamē sevi, tās pārstāvji vienkārši iet un palīdz, kam nepieciešams.
Vanags atzīmēja, ka garīdznieki notikuma vietā bijuši jau no paša rīta. Tas ir viens, ko garīdznieki var darīt - atbalsts ar lūgšanām LELB diakonija bijusi gatava piedāvāt gultas, kruķus vai ratiņus, kas nu tās rīcībā ir.
Katrs cilvēks var palīdzēt, vai nu nododot asinis, vai aiznesot tēju uz vietas, ko ēdamu, vai kādas segas vai galdus, vai paņemt suņus vai kaķus, kas palikuši bez saimnieku sniegtās pajumtes. Mums jāpadomā, ko mēs katrs varam darīt šajā situācijā, atzina Vanags.
Atceroties sava dēla nāvi, Vanags sacīja, ka viņam ir grūti iedomāties, kā šādas situācijas var pārdzīvot cilvēks, kurš nepazīst Dievu. Vanags pauda pārliecību, ka viņa dēlam Dievs ir sagatavojis visu to labāko. Cilvēkiem, kas vēl nespēj paļauties uz to, Vanags iesaka mēģināt meklēt to, ka Dievs ir klātesošs un ka Viņš mūs ir meklējis un atradis pirmais.
Ja nav ticības, tad nav atbildes šajā situācijā. Arī tad, ja ticība ir šādā situācijā nav vienkāršu atbilžu, papildināja Stankevičs.
Nebūtu labi tagad rīkot raganu medības un internetā noliet dubļiem iespējamos vainīgos, bet viņu meklēšanu atstāt kompetento iestāžu ziņā. Stankevičs atzīmēja, ka ir runa par cēloņu un seku likumu, kad viens darbs noved pie sekām. Jebkurš ļaunums ietekmē visu pārējo pasauli. Jebkurš grēks nes savus augļus, atzina Latvijas katoļu virsgans.
Var saprast cilvēkus, kuriem ir šie jautājumi, arī apzinoties garīgās dzīves principus, šie jautājumi - Dievs, kāpēc Tu to pieļāvi, ir, sacīja Sproģis, Neviena no negatīvajām sajūtām nav grēks, un Dievs saprot cilvēku vēlmi aiziet, noliegt vai novērsties no viņa. Reizēm ir labi, ja cilvēks ir otram tikai līdzās, netēlojot, ka mums ir atbildes, ko viņiem iedot.
Sičevskis aicināja cilvēkus netiesāt otru, kurš izdarījis ko sliktu, bet meklēt iespējas palīdzēt otram. Sičevskis sacīja, ka pareizticīgo arhibīskaps - metropolīts Aleksandrs aicinājis pareizticīgos aizlūgt par cietušajiem. Bojā gājušajiem un viņu tuviniekiem. Jau vēstīts, ka Zolitūdē ceturtdienas vakarā sabrukušā lielveikala "Maxima" drupās atrasti vairāki desmiti bojāgājušo.
Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Policija par notikušo sākusi kriminālprocesu.