'Maxima' traģēdijā cietušajiem arhibīskaps Stankevičs aicina dāvāt mīlestību  (60)

"Šai grūtajā dzīves brīdī viņiem ir ārkārtīgi nepieciešams "taustāmi" piedzīvot, ka viņi ir mīlēti, ka mums nav vienalga, kas ar viņiem notiek!" norāda Stankevičs. Viņš norāda, ka šīs racionāli šobrīd vēl neaptveramās traģēdijas priekšā ir grūti atrast vārdus, lai par to vispār runātu, tiem, kurus tā skāra vistiešākajā veidā – caur tuvinieku, draugu, darbabiedru vai kaimiņu nāvi, vārdi maz ko var līdzēt.

Stankevičs vēlas pateikties tiem, kuri pirmie sniedza palīdzību nelaimē nonākušajiem, pat riskējot ar savu dzīvību vai to zaudējot. "Jūs paudāt savu nostāju nevis ar vārdiem, bet gan ar konkrētiem darbiem, darot visu iespējamo, kas bija jūsu spēkos. Tāpat es vēlos izteikt pateicību visiem, kuri sniedza un turpina sniegt jebkāda veida palīdzību vai atbalstu nelaimē cietušajiem, viņu ģimenēm, kā arī viņu glābējiem," saka arhibīskaps. Viņš norāda, ka šādā situācijā vienīgi citu cilvēku atbalsts un labvēlība daudziem cietušajiem var palīdzēt tikt pāri domai, ka tālākai dzīvei vairs nav jēgas. "Es aicinu visus nelaimē cietušo draugus, kolēģus, priekšniekus, skolas biedrus u.c. sniegt viņiem visu iespējamo atbalstu. Šai grūtajā dzīves brīdī viņiem ir ārkārtīgi nepieciešams "taustāmi" piedzīvot, ka viņi ir mīlēti, ka mums nav vienalga, kas ar viņiem notiek! Jā, tā ir šā brīža prioritāte – palīdzēt cietušajiem, lai viņi tiek pāri šokam, nežēlīgajām pārmaiņām, kas ir notikušas viņu dzīvē," uzsver Stankevičs.

Tomēr notikušais rosina arī uz nopietnām pārdomām, domā Stankevičs. "Šādos gadījumos tiek runāts par likteni. Tomēr ir vajadzīga ļoti būtiska piebilde. Šai gadījumā liktenis ir atnācis cauri ļoti konkrētu cilvēku darbībām, kuras ir novedušas pie traģēdijas," saka metropolīts. Viņš norāda, ka ir pret "raganu medībām" un norāda, ka lieta jāizmeklē kompetentajām izmeklēšanas iestādēm. "Es ticu, ka lielveikala ēkas sabrukšanas patiesie iemesli tiks noskaidroti," bilst Stankevičs.

"Runājot par iemesliem, domāju, šis notikums būtu jāuztver arī kā aicinājums uz sirdsapziņas izmeklēšanu attiecībā uz to, kas mūsu valstī notiek celtniecības projektu jomā. Par "otkata" pastāvēšanu mūsu sabiedrībā runā diezgan atklāti," bilst metropolīts. Vai šī traģēdija neparāda, ka katrs projektam paredzētais lats, kas tiek novirzīts citiem mērķiem vai gluži vienkārši iebāzts kāda starpnieka kabatā, pazemina būvobjekta drošību un var novest pie līdzīgām sekām, viņš jautā. "Nerunājot nemaz par to, ka tas ir gluži vienkārši amorāli un tīrākā alkatības un iedzīvošanās izpausme uz citu dzīvības rēķina. Protams, par šo konkrēto gadījumu mēs vēl nevaram to apgalvot, lai to noskaidro izmeklētāji, bet es šeit runāju par principu kā tādu," saka Stankevičs.

"Komentāros par notikušo traģēdiju nereti saskāros ar jautājumu: "Kur bija Dievs, kad iebruka jumts, kāpēc Viņš to nepieturēja, kamēr visi būtu izgājuši ārā?" Es tad gribētu Viņa vietā uzstādīt pretjautājumu: "Kur bija visi tie, kuri bija atbildīgi par to, lai šī ēka būtu droša, lai cilvēki tur varētu uzturēties, neriskējot ar savu dzīvību? Es taču jums esmu uzticējis zemi un tās apsaimniekošanu un apsolījis Savu palīdzību, ja vien jūs to vēlēsieties. Ja jūs ignorējat Mani un Manis dotos dzīves "satiksmes" noteikumus (10 baušļus), tad tomēr Es nelaupīšu jums doto brīvību, padarot jūs par robotiem. Jo brīvība ir lielākā Manis dotā dāvana jums un Es to līdz pasaules beigām no jums neatņemšu. Tomēr jums pašiem būs jāuzņemas atbildība par to, ko būsiet izdarījuši ar zemi, par jūsu rīcības sekām."," saka metropolīts.
Viņš bilst, ka Dievam nav vienaldzīgs mūsu liktenis.