Pūce atkāpjas no EM valsts sekretāra amata  (76)

Par Pūces demisiju valdībā spriedīs nākamnedēļ.

Reformu partijas (RP) virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts žurnālistiem atzina, ka jauns EM valsts sekretārs, visticamāk, tiks meklēts valsts pārvaldē.

Pavļuts jau pirms Pūces paziņojuma par demisiju savā "Twitter" kontā atgādināja, ka šā gada pavasarī rosinājis valsts sekretāru "aizrotēt", bet to nav atbalstījusi koalīcija.

Pūce atkāpies pēc tam, kad atsevišķi politiķi saskatījuši interešu konfliktu faktā, ka viņa sieva vada biedrību "Ascendum", kas dažādiem kultūras, mākslas izglītības projektiem saņēmusi ziedojumus no būvniekiem. Ekonomikas ministrijas pārrauga būvniecības nozari.

Paziņojumā presei Pūce norāda: "šis ir izšķirošs brīdis Latvijai, grūst sabiedrības uzticība valstij. Traģisko notikumu kontekstā ir apšaubīta valsts amatpersonu spēja uzņemties atbildību. Es esmu Latvijas patriots, kura rīcību motivē iespējami augstākais labums mūsu valstij. Latvijai ir jābūt modernai valstij. Tas nozīmē arī efektīvu pārvaldi, kas spēj gan pieņemt lēmumus, gan spēj uzņemties atbildību".

Viņš uzsver, ka šobrīd ir izšķiroši svarīgi, lai valsti vadītu cilvēki, kuriem ir redzējums un konkrēts piedāvājums, spēja pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem. Šādu cilvēku valsts pārvaldē ir daudz par maz. Tiek veicināts nekā nedarīšanas kults, kas liedz valstij attīstīties.

"Ir izskanējušas šaubas par manas rīcības ētiskumu saistībā ar manas dzīvesbiedres vadītās labdarības organizācijas saņemtajiem ziedojumiem un manu profesionālo darbību. Citos apstākļos es, iespējams, uzskatītu, ka mans pienākums ir vienkārši noraidīt šos nepamatotos apgalvojumus. Esmu pārliecināts par savas rīcības likumību un ētiskumu. Taču apzinos, ka šobrīd tikai mana pārliecība vien nav pietiekama sabiedrības uzticības atjaunošanai," norāda Pūce.

Viņš akcentē, ka ir arī esmu iesniedzis iesniegumu KNAB, lai birojs izvērtē šo situāciju.

"Zinot, ka Latvijas iedzīvotāju vairums netic tam, ka augstas amatpersonas spēj atkāpties no ieņemamajiem amatiem, šobrīd es nevaru un nedrīkstu rīkoties citādi, kā vien atkāpties no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata," norāda Pūce, piebilstot, ka atlūgumu iesniedzis trešdien.

Pūce par EM valsts sekretāru kļuva 2010.gadā 8.februārī - laikā, kad ekonomikas ministrs bija Artis Kampars (V). Tolaik pret Pūces apstiprināšanu EM valsts sekretāra amatā iebilda Tautas partija (TP). Neoficiāli TP iebildumi tika saistīti ar Pūces un toreizējā "Jaunā laika" (JL) partijas biedra Edgara Jaunupa draudzību. Pūce un Jaunups bija klasesbiedri Rīgas Āgenskalna ģimnāzijā, vēlāk mācījās vienā kursā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un darbojās augstskolas pašpārvaldē, taču 2002.gadā izdarīja atšķirīgu politisko izvēli - Jaunups piedalījās JL dibināšanā, bet Pūce kļuva par Sociāldemokrātu savienības (SDS) biedru.

Savukārt pēc tam, kad ekonomikas ministra amatu pameta Kampars, plaši izgaismojās Pūces domstarpības ar Reformu partijas (RP) izvirzīto ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, kurš amatā stājās 2011.gada 25.oktobrī. Neoficiāli Pavļuta nepatika pret Pūci tiek skaidrota ar atšķirīgo skatījumu jautājumos, kas skar enerģētikas tirgus regulējumu.

Šā gada sākumā Pūce izpelnījās Pavļuta kritiku par ministra prombūtnē pieņemtajiem AS "Latvenergo" akcionāru sapulces lēmumiem par kopējo atalgojuma līmeni "Latvenergo" vadībai.

Tāpat Pūce izpelnījās kritiku, organizējot iepirkumu neatkarīgam auditam par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanas lēmumiem. Pūcem tika pārmesta rīcība pretēji labas pārvaldības principiem. Tomēr disciplinārlieta pret Pūci tika pārtraukta, izsakot aizrādījumu.

Savukārt šā gada martā Pavļuts vēlējās Pūci pārcelt Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka Eiropas Savienības (ES) un nozaru jautājumos amatā. Taču viņš šo piedāvājumu noraidīja. "Priekšlikumam nepiekritu, jo neesmu nācis uz valsts pārvaldi, lai strādātu jebkurā amatā. Neskatos uz jebkuru amatu kā iespēju, bet vēlos darīt to darbu, kas mani interesē," uzsvēra Pūce.

Pirms tam Pūce strādāja Latvijas Universitātē (LU) par pasniedzēju, kā arī vadīja LU Stratēģijas nodaļu un pildīja valdes locekļa pienākumus nodibinājumā "LU Fonds" un Rīgas Juridiskajā augstskolā.

2003.gadā Pūce absolvējis LU Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu maģistra programmu, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs. Savukārt 2005.gadā Pūce ar izcilību ir absolvējis LU Ekonomikas un vadības fakultātes Vadības zinību maģistra programmu, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē.