Tajā norādīts, ka Streļčenoks uzskata, ka, realizējot iekšējo kontroli,viņa iestādē noteiktā atskaitīšanās kārtība ir samērīga un atbilstoša normatīvo aktu prasībām. Tā atbilstot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam, ka iekšējās kontroles sistēmai jānodrošina, lai iestādes funkcijas tiktu realizētas likumīgi un efektīvi.
Tādēļ, lai gūtu pārliecību par to, ka kriminālprocesuālās darbības tiek realizētas atbilstoši likumā noteiktajam un tiek ievēroti arī likumā noteiktie šo darbību veikšanas termiņi, KNAB priekšnieks uzdevis atbildīgajām amatpersonām atskaitīties par operatīvās darbības pasākumu veikšanas un uzraudzības kartību.
Arī ziņas par izmeklēšanu un operatīvo darbību norisi esot pieprasītas tādēļ, lai sasniegtu Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā noteiktos mērķus, ievērotu tajos noteiktos principus un izpildītu to
uzdevumus.
Streļčenoks uzskata, ka visi viņa ieviestie kontroles instrumenti ir samērīgi un ir vērsti uz KNAB darba efektivizēšanu, turklāt arī nodrošina caurskatāmu amatpersonu paveiktā uzskaiti un kontroli.
Amatpersonu paveiktais esot jāuzskaita arī tādēļ, lai Streļčenoks varētu gūt pārliecību par katra darbinieka individuālo darba ieguldījumu KNAB mērķu sasniegšanā.
"Delfi" jau vēstīja, ka ģenerālprokurora vadītā darba grupa Streļčenoka darbu novērtēja ar C, atzinumā norādot uz KNAB priekšnieka darba trūkumiem - viņam trūkstot izpratnes par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veiktas operatīvās un kriminālprocesuālās darbības.
Darba grupa secinājusi, ka KNAB valdošo nesaskaņu cēlonis lielā mērā ir saistīts ar to, ka KNAB priekšnieks Streļčenokam piemēro vienādu atskaišu sistēmu divām dažādām KNAB darbības jomām - korupcijas novēršanas un korupcijas apkarošanas blokiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
