"No folkloras dzirdēts par tādām senām naudām kā šiliņi, vērdiņi, dālderi, graši, dukāti, ko bērni mūsdienās nepazīst. Kārļa Skalbes pasakā par vērdiņu var lasīt, kā pirtnieks Ansis kļūst bagāts ar brīnumvērdiņa palīdzību. Izrādās, ka vērdiņus 1573. gadā kala arī tepat netālu no Ikšķiles - Dolē - toreizējā Pārdaugavas hercogistē," portālam "Delfi" stāsta muzeja pedagoģe Anna Indāne.
"Latvijā pazīstami arī vēl daudzi citu naudas nosaukumi, piemēram: ēres, ārtingi, timfi, orti, arī plākšņu nauda, markas, ostrubļi, rubļi un lati. Kāda vara nāca, tāda nauda mainījās," skaidro Indāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit