Deputāts Ivars Zariņš (SC) iepriekš skaidroja, ka likumprojekts paredz atjaunot Valsts būvinspekciju - "neatkarīgu un kompetentu institūciju, kas būtu tiesīga veikt gan būvniecības procesu uzraudzību, gan arī būvvalžu darbības uzraudzību".
Likumprojektā tika paredzēta obligāta būvekspertīze sabiedriski nozīmīgām būvēm un publiski lietojamai infrastruktūrai. Tāpat bija paredzēts, ka būvniecības procesa kontrole būs jāveic vairākos būvniecības procesa posmos, likuma izmaiņās noteikta arī regulāra un stingrāka sertificēšanas kārtība atbildīgajiem būvspeciālistiem.
Tāpat ar likuma izmaiņām bija plānots pastiprināt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, un tika paredzēts, ka arī ģenerāluzņēmējam vajadzēs atbildēt par apakšuzņēmēju veiktajiem darbiem un atbilstību normatīvajiem aktiem. Tāpat bija iecerēts precizēt, ka atbildība par būvprojekta risināšanu būtu jāuzņemas ne tikai tam, kas to ir izstrādājis, bet arī atbildīgajam ekspertam, kurš būtu sniedzis pozitīvo atzinumu par būvprojektu, pauda Zariņš.
Jautājums par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu aktualizējās pēc traģēdijas Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 54 cilvēki gāja bojā un vairāki desmiti cilvēku cietuši.
Saeima šodien vēl vērtēs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu, kas, balstoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem, paredz izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju.
EM piedāvā izveidot valsts līmeņa kontroles sistēmu, kas nodrošinātu lielāku kontroli pār būvniecības procesa normatīvo aktu, kā arī kvalitātes un cilvēku drošības prasību ievērošanu. Ministrija norāda, ka finansējums, kas ir nepieciešams šādas funkcijas izveidei, konceptuāli nosakāms pēc lēmuma pieņemšanas par tās īstenojamo darbību sarakstu. EM skatījumā, būtiskie posmi, kad varētu nodrošināt papildu uzraudzību ārpus būvniecības procesā iesaistītājiem, ir apelācijas iestāde un būvju pieņemšana ekspluatācijā (noteiktās būves).
Vienlaikus EM jaunajā būvniecības regulējumā, kas ir izstrādes stadijā, jau plāno noteikt stingrākas prasības attiecībā uz garantiju termiņiem sabiedriskajām ēkām, obligāto profesionālās darbības apdrošināšanu, būvniecības informācijas sistēmu, kas ļaus elektroniski iegūt konkrētu informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos. Tāpat jaunais regulējums paredz stingrākas valsts definētas, nevis sabiedrisko organizāciju pašu noteiktas prasības speciālistu kompetencei un kvalifikācijai, kā arī kārtību sertifikātu anulēšanai vai apturēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!