Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments arī attiecies skatīt bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas Ilzes Dravenieces pieteikumu par KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu atbrīvot viņu no amata, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.
Pieteicējas blakus sūdzību Senāts noraidīja. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Senāts lēmumā atzinis, ka Administratīvā rajona tiesa, atbilstoši Senāta praksē paustajām atziņām ir pareizi norādījusi, ka biroja amatpersonas ir darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām, tādējādi tās ir privāttiesiskas attiecības. Līdz ar to rīkojums ir izdots privāto tiesību sfērā un tā tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai.
Pieteicēja atbilstoši KNAB likumam ir biroja amatpersona – nodaļas vadītāja. KNAB likumā teikts, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas. Minētā tiesību norma tiešiem vārdiem noteic, ka biroja amatpersonas ir darba tiesiskajās attiecībās. Līdz ar to secināms, ka tā ir bijusi likumdevēja griba noteikt, ka biroja amatpersonas atrodas darba tiesiskajās attiecībās.
Senāts lēmumā norādījis – ņemot vērā to, ka likumā ir tieši noteikts, ka biroja amatpersona atrodas darba tiesiskajās attiecībās, nav nozīmes apstāklim, ka ar pieteicēju nebija noslēgts darba līgums un amatā viņa iecelta ar rīkojumu. Rakstveida darba līguma neesība pati par sevi neliecina, ka nepastāv darba tiesiskās attiecības.
Jau vēstīts, ka ar KNAB priekšnieka rīkojumu pieteicējai piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata. Pieteicēja, kura saskaņā ar KNAB likuma 5.panta pirmo daļu ir biroja amatpersona, vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atcelt rīkojumu, apturēt tā izpildi un atjaunot pieteicēju amatā, atmaksājot viņai darba samaksu par piespiedu darba kavējuma laiku.
Administratīvās rajona tiesa ar 2013.gada 17.oktobra lēmumu atteicās pieņemt pieteikumu.