Lai beidzot pieliktu punktu savai klejotājas dzīvei, nopirku zemes gabaliņu pārsimt metrus no Imantas. Biju laimīga, sapņoju par skaistu dzīvi blakus mežam, par pastaigām ar mīļoto cilvēku, par klusiem ziemas vakariem.
Pusgads, kamēr cēlu māju, aizlidoja vēja spārniem, un, lūk, pienāca ilgi gaidītais laiks, kad varēju beidzot atvilkt elpu un izpētīt mājas apkārtni. Un tajā pašā brīdī visi mani sapņi pārtrūka kā uz sliktas ģitāras uzvilktas stīgas. Burtiski aiz pakalniņa atklājās skats, kuru grūti pat aprakstīt, lai paustu visu to vilšanos, aizvainojumu un sašutumu, kas pārvēlās pār mani vienlaikus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit