Zinātnei Latvijā nav stratēģijas un vīzijas, neatliekami ir vajadzīgs lielāks varas un sabiedrības materiāls un morāls atbalsts zinātnei, tā šodien notikušajā akadēmiskajā konferencē "Zinātnes un kultūras mijiedarbība Latvijā un pasaulē" atzina akadēmiķis Jānis Stradiņš.
Stradiņš sev veltītajā konferencē atzīmēja, ka finansējums zinātnei no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Finansējums samazināts īpaši pēc 2008.gada, salīdzinot ar Igaunijas rādītāju 2011.gadā - 2,25%, Latvijas 0,66% no IKP parāda, ka zinātnei Latvijā vajadzīgs lielākas varas un sabiedrības materiāls un morāls atbalsts.
Akadēmiķis uzsvēra, ka ekonomiskais izrāviens saistāms ar izrāvienu pētnieciskajās inovācijās un atbalstu vietējiem uzņēmējiem, bet Latvija pašlaik nav zinātnei un inovācijām labvēlīga valsts.
Ar valsts atbalstu zinātne jāveido gan Latvijas vajadzībām, gan tāda, lai tā būtu konkurētspējīga fundamentālajās zinātnēs. "Arī mazai valstij nedrīkst būt tikai maza zinātne," sacīja Stradiņš.
Viņš uzsvēra zinātnes lomu sabiedrības izglītošanā un kultūras līmeņa celšanā. "Zinātne ir svarīga, jo tā sabiedrībai dod kritisko domāšanu - spriedumus, nevis aizspriedumus," pauda Stradiņš.
Nacionālās valsts pienākums ir atbalstīt humanitārās zinātnes, taču arī tās jāpadara plašākas un starptautiski atpazīstamākas. Akadēmiķis pauda, ka nacionālais ir jāsavieno ar moderno un vispārējo. Viņš arī uzsvēra, ka zinātne nedrīkst būt atrauta no kultūras mantojuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!