Jelgavnieks izpētījis: Driksas un Lielupes salām ir noslēpumi  (9)

Andris Tomašūns šogad veicis ekspedīciju pa Lielupes un Driksas upes salām, atklājot vairākus interesantus faktus.

Tomašūns uzskata, ka katrai no četrām salām, kuras viņš ir pētījis un kuras ir izveidojušās starp Lielupi un Driksu, ir sava interesanta vēsture, sākot jau no brīža, kad tās ir radušās, - dabas rotaļu vai cilvēka darbības rezultātā?

Kā pētnieks ir noskaidrojis, salas ir veidojušās dabīgā ceļā līdz 17. gadsimta vidum starp Lielupi, Platones upi un Lielupes vecupi, bet pēc tam, cilvēkam pieliekot savu roku pie pils nocietinājumu grāvju un kanālu izrakšanas, ostu un tiltu būvēm.

Salīdzinot pilsētas plānus, kas tapuši 17. un 18. gadsimtā, ar mūsdienu plāniem redzamas vairākas nesakritības, īpaši salu skaitā starp Lielupi un Driksu, piedevām Driksas upe senākajos pilsētas plānos tā īsti nav saskatāma. Vēsturnieks uzskata, ka visticamāk hercoga Jēkaba laikā Driksas upe tika mākslīgi izrakta, savienojot Platones upes ieteku Lielupē un Lielupes vecupi, tādējādi veidojot vairākas salas starp Lielupi un jaunizrakto Driksas upi.

Pils sala virzienā uz ziemeļiem no Jelgavas pils, ir vēsturnieku un arheologu maz pētīta. Kā norāda rakstītie avoti, šeit varētu būt atradušies vairāki vēstures objekti. Iespējams, te ir bijusi 13. gadsimta Zemgaļu osta, noteikti atrodamas ir pēdas hercogu laika 17.gadsimta Vecajai skanstei – nocietinājumam, un 19. gadsimta Napoleona laika skanstei.

Ekspedīcijā Tomašūns apsekojis šo objektu iespējamās atrašanās vietas. Arheoloģisko izrakumu laikā tika atrastas misiņa pogas fragments, ķieģeļu un kārniņu lauskas, glazētas keramika lauskas monētas un citas lietas, kas norāda uz cilvēku klātbūtni Pils salā jeb Garajā salā, kā to kādreiz saukuši jelgavnieki. Savukārt, salas ziemeļu galā tika atrasts lielgabala fragments, kur 1622. gadā atradās zviedru kara nometnes vieta.

Tomēr 1652. gada pilsētas plānā iezīmēto pilsētas nocietinājuma skanstes vietu (Veco skansti), ekspedīcijā atrast neizdevās. Kā un kurā laikā radusies Vecā pilsētas skanste, paliek jautājums uz ko precīza atbilde pieejamajā vēstures izziņas literatūrā šobrīd atrasta nav.