Saskaņā ar tiem iekšzemes kopprodukts ( IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2012.gadā veidoja 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumā ar 2011.gadu šis rādītājs uzlabojies par četriem procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2010.gadu kāpums ir deviņi procentpunkti.
Vēl zemāks labklājības līmenis nekā Latvijā ir tikai bloka jaunpienācējā Horvātijā, kā arī Rumānijā un Bulgārijā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija attiecīgi 62%, 50% un 47% no ES vidējā līmeņa.
Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn bijis Polijā un Ungārijā (abās valstīs 67% no vidējā līmeņa blokā), Igaunijā (71%), Lietuvā (72%) un Grieķijā (75%).
Savukārt visaugstākā labklājība ir Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā par 263% pārsniedza vidējo līmeni blokā, kam seko Austrija (130%), Īrija (129%), Nīderlande (128%), Zviedrija un Dānija (abās valstīs 126%), kā arī Vācija (123%) un Beļģija (120%).
ES neietilpstošajās Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs Norvēģijā, Šveicē un Islandē IKP uz vienu iedzīvotāju 2012.gadā bija attiecīgi 195%, 158% un 115% no vidējā līmeņa blokā.
Dati par IKP uz vienu iedzīvotāju atspoguļo ekonomiskās aktivitātes līmeni, bet reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju ir rādītājs, kas labāk piemērots, lai raksturotu mājsaimniecību labklājību, paskaidroja eirostatistiķi, piebilstot, ka tā līmenis ir vienveidīgāks nekā IKP, tomēr arī šajā rādītājā pastāv būtiskas atšķirības ES dalībvalstu vidū.
Pēc AIC uz vienu iedzīvotāju Latvijai pērn bijis piektais zemākais rādītājs ES - tāpat kā Ungārijai tas bija 63% no blokā vidējā, atpaliekot vien no Bulgārijas (49%), Rumānijas (50%), Horvātijas (60%) un Igaunijas (62%). Nedaudz labāks tas bija Čehijai (72%), Polijai un Slovākijai (73%), kā arī Lietuvai (75%) un Portugālei (77%).
Lielākais AIC uz vienu iedzīvotāju 2012.gadā bija Luksemburgā (138% no ES vidējā), Vācijā (123%), Austrijā (120%) un Zviedrijā (117%).
Eiro zonas 17 dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 108% no ES vidējā, bet AIC uz vienu iedzīvotāju - 107%.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa.
"Eurostat" aprēķina IKP uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
