Cilvēku, kas sadarbojās ar Valsts drošības komiteju (VDK), tiesību ierobežošanas pagarināšana uz 30 gadiem ir valsts drošības interesēs, šodien aģentūrai LETA sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP).
Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai komisijās NDK rosinātos likuma grozījumus, kas paredz par 30 gadiem pagarināt personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņu.
Šie grozījumi paredz, ka pēc 2014.gada 3.jūnija juridiskai interpretācijai netiks pakļauti 17 likumos noteiktie amatu vai tiesību ierobežojumi attiecībā uz cilvēkiem, kas sadarbojušies ar VDK. Gadījumā, ja 20 gadu termiņš, kas ilgst līdz 2014.gada 3.jūnijam, netiks pagarināts, minētajos 17 likumos noteiktie ierobežojumi varētu tikt pakļauti interpretācijai un būtu jāvērtē, vai tie ir spēkā pilnībā vai daļēji.
Grozījumi paredz arī nepubliskot "čekas maisus" vēl 30 gadus un atstāt tos Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā.
Zatlers aģentūrai LETA norādīja, ka šo cilvēku tiesību ierobežošana ir pamatota diskriminācija valsts drošības interesēs.
Cilvēki, kas atrodas "čekas maisos", ir samierinājušies ar šiem ierobežojumiem, un viņi pat netuvojas amatiem, kuros teorētiski būtu iespēja kaitēt Latvijai. Par to liecina fakts, ka pēdējā laikā neviens nav vērsies tiesā ar prasību pierādīt viņu saistību ar VDK, skaidroja politiķis.
Uzskats, ka politiķi negrib atklāt VDK arhīvu saturu, jo paši atrodas "čekas maisos", esot mīts, jo "nevienās vēlēšanās nevar kandidēt, ja tu esi šajā sarakstā", norādīja Zatlers.
Par konkrētu gadu skaitu, cik ilgi neatvērt "čekas maisus", vēl notiks diskusijas NDK, skaidroja politiķis. Viņš norādīja, ka vēlas, lai tiek noteikts 50 gadu termiņš no likuma grozījumu pieņemšanas dienas, lai šis nosacījums attiektos uz visu cilvēka mūžu - kopā ar pašlaik noteiktajiem 20 gadiem tie veidotu 70 gadu ierobežojumu.
Jāņem vērā, ka tiek spriests, ka ar VDK sadarbojās 25 000 cilvēku, taču Latvijas rīcībā ir informācija tikai par 4500 personām, norādīja Zatlers. Veids, kā šie dokumenti iegūti, esot piedzīvojuma filmas vērts. Viņš arī uzsvēra, ka nevar šo jautājumu uztvert kā joku, jo pastāv iespēja, ka kāds no sarakstos esošajiem ir pastrādājis noziegumu.
Kā ziņots, likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 17.pants pašlaik nosaka, ka pēc 20 gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana nav pieļaujama un tās iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu.
Likuma grozījumi paredz 20 gadus aizstāt ar 50 gadiem, tādējādi par 30 gadiem pagarinot personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņu. 17.panta darbība ir saistīta ar sadarbības fakta konstatēšanu sevišķajā kārtībā un lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izskatīšanu tiesā.
Likums izsludināts 1994.gada 2.jūnijā un stājies spēkā dienu pēc tam, liecina portālā "likumi.lv" publicētā informācija.
Likumprojekts sagatavots, lai saglabātu likumā noteiktā ierobežojuma nepārtrauktību, nosakot termiņa pagarinājumu uz 50 gadiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums par termiņa pagarinājumu ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, uzskata atbildīgā komisija.
Ņemot vērā to, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitāro seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošā informācija ir nepilnīga, publicējot šādus datus par personām, nezinot, kādu noziegumu atklāšanā personas ir piedalījušās, tiks radīts šo personu personiskās dzīves neaizskaramības un fiziskās drošības apdraudējums. Iespējamais sabiedrības ieguvums personu datu publiskas izmantošanas gadījumā nebūs samērojams ar konkrēto indivīdu aizskartajām tiesībām.
Nosakot termiņa pagarinājumu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai, personai tiks saglabāta iespēja pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību TSDC rīcībā, izmantojot likumā noteikto kārtību. Tiks saglabātas tiesības personai griezties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.
Līdz ar šiem grozījumiem būs jāveic attiecīgi grozījumi arī Repatriācijas likumā un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
