Kā iepriekš vēstīja aģentūra LETA, pēc monitoringa skolās Tiesībsarga birojs izvirzījis vairākus priekšlikumus, tostarp, noteikt normatīvajos aktos, ka vidējā izglītība skolēniem, kuri konkrētu laika posmu ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, ir tikai valsts valodā. Tādējādi vidējā izglītība valsts valodā nebūtu vienīgi tiem jauniešiem, kuri ir tikko iebraukuši Latvijā un nepārzina valsts valodu.
Paziņojumā presei LAŠOR norāda, ka "protestē pret to, ka valsts galvenā tiesībsarga vadītā iestāde piedāvā likvidēt Latvijai tradicionālo valsts nodrošināto mazākumtautību izglītības sistēmu".
Mūsu sabiedrības saliedēšanās nav iedomājama bez Latvijas iedzīvotāju savstarpējas uzticēšanās, kuras pamatā ir cieņpilna attieksme pret katra cilvēka nacionālajām jūtām. Labi saprotot, kāda nozīme latviešu valodai ir latviešu tautas pašnoteikšanās procesā, LAŠOR norāda, ka tā nav atbalstījusi priekšlikumu noteikt krievu valodu par otro valsts valodu.
LAŠOR norāda, ka krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir pilnīgs pamats pieprasīt, lai par viņu samaksātajiem nodokļiem valsts viņiem nodrošinātu apmācību skolā tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus.
"Mēs esam pārliecināti par to, ka, lai skolēni pilnvērtīgi apgūtu savu dzimto valodu, attīstītos viņu prāta spējas un pašcieņa, kā arī lai viņi apzinātos savu kultūras un nacionālo identitāti, mācībām skolā ir jānotiek valodā, kuru lieto ģimenē," teikts paziņojumā.
LAŠOR atzīmē, ka mācību noteikšana mazākumtautību skolu vidējās izglītības posmā tikai valsts valodā nevis apvienos, bet sašķels valsti pēc etniskās piederības. Tiks pārkāptas starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies Latvijas Republika, kā arī "pārrautas vēsturiski izveidojušās tradīcijas skolmācībā mazākumtautību valodās, ar kurām Latvija ir vienmēr lepojusies".
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, ir saņemta informācija no "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas, kurā tiesībsargs Juris Jansons tiek aicināts sniegt paskaidrojumus par tiesībsarga 2013.gada konferencē izskanējušo diskusiju "Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Izvērtējums un priekšlikumi".
Tiesībsargs gan atbildējis, ka, ņemot vērā, ka bilingvālās izglītības jautājums ir aktuāls visas Latvijas sabiedrības interesēs, viņš uzskata, ka šo jautājumu lietderīgi skatīt Saeimas kompetentajās komisijās vai plenārsēdēs, nevis tikai vienā frakcijā. Tādēļ tiesībsargs uz frakciju sniegt paskaidrojumus nedosies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!