Ņemot vērā Latvijas Nacionālās operas (LNO) jaunās valdes sagatavoto pieprasījumu, ko izskatīšanai valdībā virzīja Kultūras ministrija (KM), Ministru kabinets otrdien nolēma LNO no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt gandrīz 480 000 latus dažādu šogad uzkrātu parādu segšanai.
KM gan bija lūgusi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt vēl gandrīz 455 000 latu, kas nepieciešami pasākumu nodrošināšanai "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā" ietvaros, tomēr valdība nolēma pagaidām šim mērķim piešķirt tikai 337 tūkstošus latu.
No KM sagatavotā ziņojuma izriet, ka gandrīz puse no šim gadam papildus pieprasītajiem līdzekļiem, jeb 182 967 lati, LNO nepieciešami, lai segtu darbaspēka nodokļu maksājumus.
Vēl vairāk nekā 112 000 latu operai vajadzīgi, lai nomaksātu autortiesību, licenču un autoru procentu maksājumus, bet 68 410 lati - lai norēķinātos ar darbiniekiem.
Vēl 54 374 lati nepieciešami norēķiniem ar piegādātājiem - LNO ir izveidojušies parādi gan par viesnīcu pakalpojumiem un aviobiļetēm, gan par piegādātajām kancelejas precēm, gan par lifta remontu, gan par daudzām citām lietām.
Parādu uzkrāšanos gada pēdējā ceturksnī esot izraisījis tas, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos LNO iztērējusi 85% no valsts budžeta dotācijas, bet pašu ieņēmumu plāns šā gada 4. ceturksnim esot izrādījies pārmēru optimistisks.
Operas direktors, komponists Zigmars Liepiņš valdības sēdē jokoja, ka Bībelē gan ir teikts, ka dēliem jāatbild par tēvu grēkiem, bet viņam tagad nākoties uzņemties atbildību par iepriekšējā direktora, tagadējā Einara Repšes dibinātās partijas "Latvijas Attīstībai" biedra Andreja Žagara "grēkiem". "Mani gan ar viņu nesaista nekādas radnieciskas saites," piebilda Liepiņš.
Turklāt jaunā, šā gada septembrī ieceltā LNO valde ir atklājusi, ka iepriekšējā operas vadība jau gadiem ilgi, proti, kopš uzstādīšanas brīža 2006. gadā, nav nodrošinājusi LNO izmantotās grāmatvedības uzskaites programmas "Navision" atjaunošanu, tādēļ operā jau drīzumā vairs nebūs iespējams nodrošināt pilnvērtīgu grāmatvedības uzskaiti. Programmas apkalpotājs LNO valdei ir pieprasījis samaksāt abonēšanas maksu kopš 2006. gadā, kā arī samaksāt par jauninājumu ieviešanu un pielāgošanu LNO vajadzībām. Šim nolūkam operai vajadzīgi gandrīz 60 000 latu.
Tāpat, ņemot vērā LNO iepriekšējās vadības uzņemtās saistības, tostarp Žagara parakstīto vienošanos, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra atjaunot pilnu darba slodzi operas orķestra māksliniekiem, solistiem un kora māksliniekiem, 2014. gadā LNO kopumā nepieciešams papildu finansējums vairāk nekā 700 000 latu apmērā.
Kai vēstīts, ka augusta beigās toreizējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība, NA) iecēla jaunu operas valdi, ārpus tās atstājot līdzšinējo operas direktoru Žagaru, bet vēlāk viņu no amata atlaida, pamatojot ar uzticības zaudēšanu.
Vēlāk premjers izteica neuzticību Jaunzemei-Grendei, aicinot NA virzīt jaunu kultūras ministru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
