To paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumi, kurus Saeima ceturtdien pieņēma galīgajā lasījumā.
"Iedzīvotāji, slēdzot tiešos līgumus par norēķiniem ar pakalpojumu nodrošinātājiem, vairs nebūs spiesti maksāt starpniekiem, kuri neuzskata par vajadzīgu norēķināties par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem," skaidrojot likumdevēja ieceres būtību, jau iepriekš norādīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).
Ieviešot tiešo norēķinu iespēju, politiķi cer izskaust līdzšinējo praksi, kad mājas pārvaldnieks par pakalpojumiem norēķinās nepilnīgi, pieļaujot ilgstošu parādu uzkrāšanu, vai arī samaksā par komunālajiem pakalpojumiem ar naudu, ko mājas iedzīvotāji paredzējuši citiem mērķiem, piemēram, mājas remontam.
Grozījumi paredz, ka ar pakalpojuma sniedzēju tieši varēs norēķināties par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai.
Turklāt dzīvokļu īpašnieki, tāpat kā līdz šim, par pakalpojumiem varēs norēķināties arī ar mājas pārvaldnieka starpniecību.
Likumprojekts arī paredz, ka līgumos par pakalpojuma tiešo piegādi būs jānorāda līdzēji, norēķinu kārtība, kā arī kritēriji un metodika, pēc kā tiks noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par pakalpojumu. Līgumā būs jānorāda persona, kas veiks aprēķinus, sagatavos un piegādās iedzīvotājiem rēķinus, iekasēs maksājumus un arī veiks parādu piedziņu.
Pakalpojuma sniedzējam likums uzliks pienākumu kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus, tostarp sagatavot un izsniegt izziņu vai atgādinājumu par maksājumiem, kā arī savlaicīgi celt prasību tiesā pret nemaksātāju. Tāpat pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt mājas dzīvokļu īpašniekus par citu dzīvokļu īpašnieku saistību neizpildi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!