Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Jutu Strīķi, apstiprināja Strīķe.
Streļčenoks atzīst, ka uzteikumam par pamatu bijuši ilglaicīgi un sistemātiski pārkāpumi. Lēmums bijis ļoti grūts un smags, bet pats Streļčenoks nav redzējis iespēju tālāk pildīt savus amata pienākumus, ja viens no darbiniekiem "ilgstoši attiecas nihilistiski pret saviem darba pienākumiem".
KNAB paziņojumā medijiem norāda, ka biroja priekšnieks 2013.gada 13.augustā ierosināja disciplinārlietu par Strīķes rīcību.Tika vērtēta viņas rīcība, pildot KNAB priekšnieka pienākumus no 2013.gada 1.jūlija līdz 7.jūlijam un no 22.jūlija līdz 30.jūlijam.
Tāpat tika vērtēta viņas rīcība, atceļot Streļčenoka rīkojumu, ar kuru bija izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti un rīkojumu, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai tika piemērots disciplinārsods, kā arī pieņemot darbā izmeklētāju.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija 18.decembrī iesniedza Streļčenokam dienesta izmeklēšanas slēdzienu, kurā norādīja, ka, izvērtējot Strīķes rīcības tiesiskumu, divās epizodēs par biroja priekšnieka iepriekš izdotu rīkojumu atcelšanu, Strīķes darbībās ir konstatējams disciplinārpārkāpums - dienesta pilnvaru pārsniegšana.
Savukārt vienā epizodē – par biroja priekšnieka mutiska rīkojuma nepildīšanu, atlikt pieņemt darbā izmeklētāju līdz biroja priekšnieks būs saņēmis pilnīgu informāciju par amata pretendenti, to izvērtējis un pieņēmis lēmumu par tālāko šī jautājuma virzību, disciplinārlietas izmeklēšanas komisija izteica priekšlikumu izbeigt disciplinārlietu pietiekamu pierādījumu neesamības dēļ.
Ņemot vērā disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas slēdzienā norādīto, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējot visus apstākļus un lietā esošos pierādījumus, Streļčenoks šā gada 19.decembrī nolēma Strīķei piemērot disciplinārsodu – rājienu, savukārt epizodē par biroja priekšnieka mutiskā rīkojuma neizpildīšanu, viņš pieņēma lēmumu izbeigt disciplinārlietu pret Strīķi pietiekamu pierādījumu neesamības dēļ.
Tomēr KNAB priekšnieks īstenoja atkārtotu Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanu, vērtējot darba uzdevumu izpildi laika periodā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 24.novembrim.
Ar minēto rīkojumu Strīķei bija uzdots izpildīt darba novērtējuma par 2012.gadu veidlapā Streļčenoka norādītos neizpildītos uzdevumus, kā arī uzlabot uzdevumu izpildi un kvalitatīvai amata pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes - personālvadības prasmes, sadarbības prasmes, plānošana un kontrole, komunikācijas prasmes, orientācija uz attīstību, profesionālās zināšanas.
KNAB priekšnieks 2013.gada 20.decembrī, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu "D") un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, t.sk., nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus (uzdevumus), tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, pieņēma lēmumu Strīķi, saistībā ar neatbilstību ieņemamajam amatam, atbrīvot no amata.
KNAB darbiniece Diāna Kurpniece Latvijas televīzijai atzina, ka šī situācija briedusi ilgi. Darbinieki uzskata, ka Streļčenoka rīcība liecina - KNAB priekšniekam varētu būt cits mērķis, nekā ierakstīts likumā.
Strīķe ar savu profesionalitāti spējusi pierādīt, ka tiek atklāti ļoti nopietni noziedzīgi nodarījumi, par ko KNAB praktiski apskauž, tāpēc ir jautājums, kāpēc atkārtotā Strīķes novērtēšanā netika piesaistīti citi speciālisti "tā situācija nav normāla," rezumēja Kurpniece.
Viņa pieļāva iespēju, ka tas lielā mērā apliecina, ka KNAB nav īstas gribas izmeklēt noziegumus, apturēt noziedzīgas ķēdes, ko savā amatā varētu paveikt Strīķe.
Tāpat KNAB darbinieki uzskata, ka lēmums esot nožēlojams un gļēvs, tam neesot nekā kopīga ar Strīķes darba novērtējumu. Viņi uzskata, ka tagad korumpanti Latvijā īslaicīgi var gavilēt, norādot, ka konkrētā lēmuma pieņemšanā Streļčenoks nav bijis neatkarīgs, tajā bijušas iesaistītas politiskās partijas. Netiek gan konkretizēts, par kurām partijām ir runa.
KNAB darbu pārraugošā demisionējušā Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke LTV atzina, ka situācija ir negaidīta un premjers prasīs Streļčenokam visu informāciju par šo lēmumu, sagaidot visu argumentāciju. Lai atlaistu tāda līmeņa speciālistu, nepieciešami neapgāžami argumenti. Paredzēts apspriest situāciju ar Kalnmeieru un kopīgi lems par turpmāko rīcību. Premjers sagaidīs izvērstāku pamatojumu, lai varētu pieņemt savu lēmumu. Ja ir personīgs konflikts, tas nevar būt par pamatu atlaišanai, rezumēja Panke.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" Streļčenoks atzina, ka lēmums ir pamatots ar to, ka vairākus mēnešus bija iespēja Srtīķei uzlabot tos nosacījumus, kas norādīti vēl pirms pirmās novērtēšanas. Tas nav ticis izdarīts
Novērtēšana bijusi viens no iemesliem, kas apstiprinājis viņa lēmumu, tāpēc izlemts izteikt viņai rājienu.
Strīķe ir profesionāls cilvēks, viņa ir zinošs cilvēks, bet rājiens viņai izteikts, jo viņa ilgstoši un sistemātiski nav pildījusi uzdevumus, kas viņai doti. Teju gada laikā darbinieki pie Streļčenoka vērsušies, meklējot risinājums konfliktam, bet, lai gan Streļčenoks bijis gatavs meklēt risinājumus, dialogu viņš nav sagaidījis.
Savukārt Strīķe LTV atzina, ka nekad nav uzstādījusi par pašmērķi ar kādu sastrādāties. Viņas mērķis bijis strādāt, apkarot korumpantus, sadarboties starptautiski. Ar savu iepriekšējo priekšnieku Alekseju Loskutovu viņa sastrādājusies.
Streļčenokam nav izpratnes par operatīvo darbību, bet profesionālo valodu viņš nesaprot, uzskata Strīķe. Viņas vērtējumā, Streļčenoks viņš visu reducē uz statistiku un papīriem. Ja nav apkarošanas jomā profesionalitātes, tad nav par ko runāt. Un Streļčenoks viņu vērtējis pēc subjektīvas attieksmes. Latvijā ir daudz pieķerto un nepieķerto korumpantu, kam ir antipātijas pret Strīķes darbu. "Bez mūsu darba Latvijā būtu daudz savādāka situācija," uzskata Strīķe.
Strīķe atzīmēja, ka ir jāizvērtē iespējas pārsūdzēt lēmumu par atlaišanu neatkarīgām institūcijām. Streļčenoks ir vērtējis viņu vienpersoniski un novērtējums ir acīmredzami neadekvāts. "Es vienmēr esmu gatava strādāt. Man nav nekā personiska ne pret vienu priekšnieku," sacīja Strīķe. Viņa atzina, ka iesāktie darbi ir nepieciešami un tos vajag turpināt, jo jūnijā notiks Latvijas novērtēšana OECD un nav skaidrs, kurš šajā sanāksmē varētu pārstāvēt KNAB.
Priekš viņa paša un priekš biroja un katra kolēģa tas ir smags lēmums, LTV atzina Streļčenoks.
Ja vēstīts, ka KNAB ilgāku laiku pastāv nesaskaņas starp KNAB darbiniekiem un Streļčenoku.
Streļčenoku Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša vadītā komisija nesen novērtējusi ar C līmeni, kas nozīmē, ka viņš var turpināt vadīt iestādi, un viņa darbs novērtēts labi.
Savukārt decembra sākumā Streļčenoks kārtējo reizi ierosināja izvērtēt Strīķes darbību, un tika prognozēts, ka pēc šīs novērtēšanas izšķirsies Strīķes nākotne KNAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
