Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ir jāatceļ lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata, jo tas ir lielākais trieciens pretkorupcijas cīņai kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Kā ziņots, KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.
Pēc Latkovska domām, nebija nekāda pamata pieņemt šādu lēmumu, jo tas cīņai ar korupciju kaitēs vairāk nekā jebkurš cits līdz šim kopš neatkarības atjaunošanas pieņemtais lēmums. Ja KNAB un tā izmeklēšanas blokā nebūtu sākusi strādāt Strīķe, tad šī tiesībsargājošā institūcija joprojām būtu nodarbojusies ar mazām lietām, tajā skaitā "piecīšu" devēju un ņēmēju tvarstīšanu, norādīja Latkovskis.
Savukārt Strīķe ir panākusi lietu sākšanu pret augstām amatpersonām, no kurām vairākas ir tikušas notiesātas ar cietumsodu un citas vēl turpina sēdēt cietumā. Tādējādi tie, kuri cietuši no pretkorupcijas cīņas, "var berzēt rokas un šovakar atkorķēt šampanieti" - tā KNAB vadītāja pieņemto lēmumu komentēja politiķis.
Paziņojums piektdienas vakarā pirms nedēļu garām brīvdienām liecina par rīcību agrāk pastāvējušās Andra Šķēles Tautas partijas un citu oligarhu kontrolēto partiju garā. Tas liek domāt, ka Streļčenoku konsultējuši bijušie tautpartejieši vai citu "oligarhisko partiju" cilvēki, pauda politiķis.
Taujāts par to, ka Strīķei tiek pārmesta priekšnieka norādījumu nepildīšana, Latkovskis atbildēja, ka pašam Streļčenokam pārbaudē esot konstatēts zems atbilstības līmenis. Ņemot vērā, ka KNAB vadītāja zināšanas par izmeklēšanas un operatīvajām darbībām nav pietiekamas, esot jāsecina, ka viņa dotie norādījumi savai vietniecei ir vērtējami kā nekvalitatīvi.
Jau vēstīts, ka Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, savukārt otrā disciplinārlietā Streļčenoks šonedēļ Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu.
KNAB jau ilgāku laiku pastāv nesaskaņas starp Streļčenoku un vairākiem viņa padotajiem. Streļčenoku Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadītā komisija nesen novērtēja ar C līmeni, kas nozīmē, ka viņš var turpināt vadīt iestādi un viņa darbs novērtēts labi.
Savukārt Streļčenoks novembra beigās atkārtoti sāka Strīķes darba un tā rezultātu novērtēšanu. Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces pagājušā gada darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.
Kā informēja KNAB pārstāve Māra Priedīte, pamatojoties uz 24.maija rīkojumu, Streļčenoks veica atkārtotu Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanu, vērtējot darba uzdevumu izpildi laika periodā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 24.novembrim.
"Ar minēto rīkojumu J.Strīķei bija uzdots izpildīt darba novērtējuma par 2012.gadu veidlapā J.Streļčenoka norādītos neizpildītos uzdevumus, kā arī uzlabot uzdevumu izpildi un kvalitatīvai amata pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes," teikts KNAB paziņojumā presei.
"KNAB priekšnieks 2013.gada 20.decembrī, pamatojoties uz J.Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu D) un ņemot vērā to, ka J.Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus (uzdevumus), tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, pieņēma lēmumu J.Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata," informēja Priedīte.
Strīķe darbu KNAB sāka 2003.gada septembrī, pēc tam kad Saeima bija noraidījusi viņas kandidatūru iecelšanai KNAB priekšnieka amatā. Ar toreizējā Ministru prezidenta Einara Repšes rīkojumu viņa tika apstiprināta par biroja priekšnieka vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos, kā arī biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju.
2004.gada februārī Strīķi iecēla par priekšnieka vietnieci korupcijas apkarošanas jautājumos. Tā paša gada maijā viņa pieteicās konkursā KNAB vadītāja amatam, tomēr netika apstiprināta. KNAB priekšnieka amatā tika iecelts Aleksejs Loskutovs, bet Strīķe turpināja darbu KNAB priekšnieka vietnieces amatā.
Šo amatu viņa saglabāja arī 2008.gadā, kad Loskutovs tika atlaists no amata, bet viņa vietā kā piemērotāko kandidātu šim amatam konkursā izvēlējās Normundu Vilnīti. Konkursā uz amatu piedalījās arī Strīķe, taču netika izvirzīta.
2011.gada jūnijā pēc KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atbrīvošanas no amata Strīķi iecēla par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju, līdz konkursā par piemērotāko tika izraudzīts Streļčenoks. 2011.gadā Strīķe konkursā uz vakanto amatu nepiedalījās.
Strīķe dzimusi 1970.gadā Maskavā, no 1988.gada līdz 1993.gadam Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvusi bakalaura grādu.
Pirms darba KNAB no 1993.gada līdz 1994.gadam Strīķe bija juriste Kopenhāgenas pašvaldības transporta uzņēmumā, kā arī bijusi izmeklētāja Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas departamentā. No 1995.gada līdz 2003.gadam viņa strādāja Drošības policijā, 2000.gadā ieņemot Drošības policijas aktīvo izstrāžu nodaļas priekšniece amatu, nodarbojoties ar korupcijas apkarošanu.
Saskaņā ar Streļčenoka lēmumu šodien bija Strīķes pēdēja darba diena KNAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
