Jaunās valdības veidošana pasteidzinājusi RP un 'Vienotības' tuvošanos  (233)

"Atkarībā no tā, kā mainās apstākļi, var mainīties sarunu procesa ātrums. Var būt apstākļi, kas var steidzināt sarunas, bet var būt apstākļi, kas sabremzē sarunu procesu. Valdības veidošana ir apstāklis, kas ir nedaudz pasteidzinājis šīs sarunas," sacīja politiķis.

Demiters jau iepriekš ir atklājis, ka "Vienotība" un RP vienojušās koordinēt rīcību jaunās valdības veidošanas procesā, tajā skaitā arī Ministru prezidenta kandidāta izvēlēšanos. Tagad top arī vienošanās par iespējamu kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās. Demiters gan oficiāli nevēlas sniegt detalizētāku informāciju par sarunām, jo nekādu konkrētu lēmumu vēl neesot un nevarot arī pateikt, vai un kad tiks panākta kāda konkrēta vienošanās. "Tas var notiks dažu dienu, dažu nedēļu vai dažu mēnešu laikā," piebilda RP līderis.

Sarunas ar "Vienotību" par abu politisko spēku sadarbību notiek jau no jūlija. "Sarunas sākām jūlijā ar domu, ka abas partijas ir vienojušās, ka savstarpējā sadarbība ir iespēja labēji centriskām partijām rast risinājumu arī situācijā pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām," stāstīja Demiters.

"Vienotībai" Saeimā ir 20 deputāti, savukārt Reformu partijai - 14 mandāti. Turpmākajā jaunās valdības veidošanā abas partijas pieteikšot sevi vienotā blokā un kopīgi lemšot par premjera kandidātu un arī ministriem.

Reformu partija (RP) un Vienotība tuvākajās dienās varētu paziņot par konsolidāciju, faktiski izveidojot bloku ar 34 deputātiem Saeimā, kas tām ļautu spēlēt noteicošo lomu nākamā premjera izraudzīšanā un jaunās valdības portfeļu sadalē. Saprašanās memorands, pie kura slepenībā strādā abu partiju spices, paredzot arī kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās un pēc būtības nozīmē RP ieplūšanu Vienotībā.

Kā vēsta "pietiek.com", saprašanās memorands, pie kura strādā abu partiju vadība, paredzot kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās un pēc būtības nozīmēšot RP ieplūšanu "Vienotībā". Abas partijas grasoties vienoties līdz 2014.gada 18.janvārim kopīgi izstrādāt un abu partiju statūtos noteiktā veidā apstiprinās izvērstu kopdarbības plānu un tā īstenošanas "ceļa karti".

Portāls atzīmē, ka šāda vienošanās varot ietekmēt arī valdības veidošanas procesu - apstākļos, kad bezpartejiskā, bet "Vienotības" virzītā zemkopības ministre Laimdota Straujuma kavējas piekrist aicinājumam uzņemties jaunās valdības vadīšanu, par otro reālāko kandidātu no abu partiju vidus tiekot uzskatīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Saprašanās memorands par labēji centrisko spēku konsolidāciju un sadarbību, pie kura strādā "Vienotība" un RP, paredzot, ka abas partijas izvirzīs kopīgu premjera kandidātu. Tāpat abas partijas kopīgi uzņemsies atbildību par premjera aicinātu un partiju deleģētu ministru darbu. "Vienotība" un RP plāno vienoties, ka abas partijas deleģēs ministrus proporcionāli partiju Saeimas deputātu skaitam. Vienošanās arī paredzot, ka partijas atbalsta iespējami plašākas labēji centriskas koalīcijas valdības izveidi un RP piekrīt jaunajā valdībā iekļaut ne tikai neatkarīgos deputātus, bet arī Zaļo un zemnieku savienību.

Sadarbības memorandā "Vienotība" un RP vienošoties 12.Saeimas vēlēšanās piedalīties ar vienu vēlēšanu sarakstu, taču vēl tiekot diskutēts, vai saraksts startēs zem "Vienotības" nosaukuma, kas nozīmētu RP identitātes zudumu.

Abas partijas arī grasoties vienoties jau tagad sākt ciešu sadarbību valdībā un Saeimā un, lai to panāktu, turpmāk rīkot regulāras kopīgas tikšanās, kurās saskaņotu viedokļus par izskatāmajiem jautājumiem. "Vienotība" un RP plānojot izveidot koordinācijas padomi piecu deputātu sastāvā, ievērojot proporcionālās pārstāvniecības principu, atbilstoši frakciju skaitliskajam lielumam, kas nozīmē, ka "Vienotībai" tajā būtu pārsvars. Šai koordinācijas padomei tiktu deleģētas pilnvaras lemt par abām frakcijām saistošiem lēmumiem jautājumos, kas skar valsts budžetu, valsts starptautiskās saistības un Eiropas Savienības politiku.

"Vienotība" par abu partiju sadarbību un nākamās valdības veidošanas nākamajiem soļiem plāno lemt valdes sēdē 27.decembrī.

Kā ziņots, līdzšinējais premjerministrs Valdis Dombrovskis 27.novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata, uzņemoties atbildību par traģēdiju Zolitūdē, kurā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki.

Pēc demisijas ir notikušas vairākas politisko konsultāciju kārtas, "Vienotība" divas reizes ir piedāvājusi premjera amata kandidātus, taču abas reizes prezidents Andris Bērziņš tos noraidījis. Bērziņš ir paziņojis, ka no partijām vienošanos par kādu kandidātu gaidīs līdz 7.janvārim, bet, ja vienošanās nebūs sasniegta, pēc tam piedāvās savu kandidātu premjera amatam, kas, pēc Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas teiktā, esot Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš.

Tikmēr politikas kuluāros vakantā premjera amata kontekstā tiek locīta vēl virkne dažādu cilvēku vārdu - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, bijušais Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars, kurš oficiāli konsultējies ar "Vienotību", taču īstu atbalstu nav saņēmis, zemkopības ministre Laimdota Straujuma un citi.

Lai arī prezidents Bērziņš bija izteicis cerību, ka premjera amata kandidātu būtu labi nosaukt vēl pirms Ziemassvētkiem, tomēr, visticamāk, tas nenotiks, jo Valsts prezidenta birojā nav informācijas, ka kāda no partijām būtu gatava nākt klajā ar savu kandidātu, kuram būtu nodrošināts Saeimas vairākuma atbalsts.