Savukārt Ulda izvēle bija piena lopkopība. Zemes nav daudz – apmēram 50 hektāri. Vēl nedaudz nomas zemes. Uz jautājumu, vai nav vēlme iegādāties vēl zemi saimniecības paplašināšanai, Uldis atbild ar humoru: "Gribētu jau, bet cenas nav riktīgas..." Viņš arī atklāj, ka faktiski tuvākā apkārtnē visas zemes ir apsaimniekotas, tāpēc cerību kaut ko nopirkt faktiski neesot. Un viņš nedomājot arī saimniecību paplašināt. Pietiekot ar 30 govīm un ataudzējamam telēm. Ir labi tā, kā ir, jo pašlaik visus darbus pats arī paveic un strādnieki neesot nepieciešami.
Saimniecībā izmantoti Eiropas Savienības piedāvātie modernizācijas projekti, iegādāta tehnika, atbilstoši prasībām un arī paša darba ērtībām sakārtota kūts. Izslaukums vidēji aizsniedz 6000 kg gadā. Pienu pārdod a/s "Tukuma piens". Jautāts, vai negrib pārtapt par bioloģisko saimniecību, jo bioloģiski ražotais piens tagad ir pieprasīts, Uldis uzskata, ka pāreja uz bioloģisko saimniekošanu ir samērā sarežģīts un garš process, kam viņš pagaidām neesot gatavs, bet kaimiņi, kuri jau kādreiz saimniekojuši bioloģiskām metodēm, gan.