"Plūču" saimnieks: Lauki ļauj justies brīvam un strādāt klusumā  (33)

Savukārt Ulda izvēle bija piena lopkopība. Zemes nav daudz – apmēram 50 hektāri. Vēl nedaudz nomas zemes. Uz jautājumu, vai nav vēlme iegādāties vēl zemi saimniecības paplašināšanai, Uldis atbild ar humoru: "Gribētu jau, bet cenas nav riktīgas..." Viņš arī atklāj, ka faktiski tuvākā apkārtnē visas zemes ir apsaimniekotas, tāpēc cerību kaut ko nopirkt faktiski neesot. Un viņš nedomājot arī saimniecību paplašināt. Pietiekot ar 30 govīm un ataudzējamam telēm. Ir labi tā, kā ir, jo pašlaik visus darbus pats arī paveic un strādnieki neesot nepieciešami.

Saimniecībā izmantoti Eiropas Savienības piedāvātie modernizācijas projekti, iegādāta tehnika, atbilstoši prasībām un arī paša darba ērtībām sakārtota kūts. Izslaukums vidēji aizsniedz 6000 kg gadā. Pienu pārdod a/s "Tukuma piens". Jautāts, vai negrib pārtapt par bioloģisko saimniecību, jo bioloģiski ražotais piens tagad ir pieprasīts, Uldis uzskata, ka pāreja uz bioloģisko saimniekošanu ir samērā sarežģīts un garš process, kam viņš pagaidām neesot gatavs, bet kaimiņi, kuri jau kādreiz saimniekojuši bioloģiskām metodēm, gan.

Saimniecībā visi zālāji un ganības ražo intensīvi, lai nodrošinātu barību ganāmpulkam. Zālāji regulāri tiek atjaunoti, meklēts piemērotākais zāļu sastāvs, regulāri dots virsmēslojums. Dažkārt gan graudus iesējot spēkbarībai, taču problēmas sagādā kulšana, jo savu kombainu turēt tik mazai platībai neatmaksājoties.
Visu zāles lopbarību saimniecībā tin ruļļos. Tie laiki, kad ar grābeklīti pa pļavu skraidīja, pagājuši. Arī lopbarības biešu ēra, kā saka saimnieks, beigusies.

Tāpēc Uldis praktiski ar visiem darbiem tiek galā viens. Viņam ir divas meitas. Jaunāka strādā algotu darbu citā vietā, vecākā – Lāsma – nepieciešamības gadījumā palīdz tēvam. Turklāt laukos, lauku mājā jau nodarbes nekad netrūkstot nevienam.

Veco zemnieku mājiņu "Plūčās" nomainījusi jauna, skaista dzīvojamā māja. Tā tapusi šo divdesmit gadu saimniekošanas rezultātā. Uldis atzīst, ka ne gluži tikai no piena lopkopībā nopelnītā, jo saimniecībai ir arī 20 ha mežs. Nācies pāris hektārus nozāģēt. Prātīgi ar naudu rīkojoties, pamazām būvējoties, ģimenei tapusi jauna, skaista māja. Paralēli saimniekošanai fermā Uldis pats apsaimnieko arī savu mežu.

Nocirstās platības apstādītas, tiek veiktas nepieciešamās kopšanas cirtes. Kopš saimniecībai ir nepieciešamā tehnika, no meža tiek izvestas visas kopšanas cirsmas atliekas, kas tiek sakrātas lielā kaudzē. Pēc tam tiek ataicināts šķeldotājs. Tādējādi mežs ir sakopts, caurejams un novērsti tiek koksnes zudumi. "Plūčas" atrodas, ja tā varētu teikt, tādā kā dieva ausī – mājai visapkārt lauki un mežs. Uldis stāsta, ka no mājas logiem varot vērot vai visus meža iemītniekus. Pats viņš neesot mednieks, taču ar medību kolektīviem Uldis noslēdzis līgumu par to, ka mednieki pieskatīs viņa laukus un neļaus tur saimniekot meža zvēriem.

Reizēm esot tā, ka glābiņa nav no briežiem, kas atnāk un saplēš skābbarības ruļļus. Ja rullim plēve sadriskāta, tas tūdaļ arī jāizbaro, pretējā gadījumā barība aizies bojā. Vēl kārtīgas lauku postītājas ir meža cūkas. Tās mēdz jauniesēto zālīti tā izrakņāt, ka faktiski viss sējums ir izpostīts. Netrūkstot arī lapsu, stirnu un citu meža zvēru, bet tie nekādu postu nenodarot.

Saimniecības zeme ir sakopta, izkopti un sakārtoti arī meliorācijas grāvji. Uldis stāsta, ka grāvju racējs bijis jānolīgst, bet pēc tam pielabošanu un nostiprināšanu veicis pats.

Jautāts par to, ko Uldis pašlaik visvairāk vēlētos, viņš atbild, ka nedaudz mazāk strādāt un nedaudz vairāk atpūsties. Tas tomēr nenozīmē, ka ar atpūtu Uldis saprot nekā nedarīšanu. Izrādās, ka viņš ir aktīvs sportists un katru trešdienu brauc uz Smārdes sporta zāli trenēties volejbolā. Tā kā esot pats vecākais no spēlētājiem, tad uz mačiem braucot, kad kāds no jaunāka gadagājuma spēlētājiem netiek.

Uldim patīk volejbols, patīk sport, un viņš saka, ka trenējoties galvenokārt vairāk sevis uzturēšanai labā formā, ka tas uzlabojot pašsajūtu. Vasarā patīkot nodarboties arī ar pludmales volejbolu. Uldis uzskata, ka lauku dzīvi pret pilētas nemainītu nekad, jo viņam patīk brīvība un lauku klusums.