'Vienotība' un RP vienojas par kopīgu startu 12.Saeimas vēlēšanās  (1257)

12.Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no "Vienotības" saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties "Vienotībā", žurnālistiem sacīja "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa (V).

"12.Saeimas vēlēšanās startēs saraksts "Vienotība", kurā būs cilvēki no "Vienotības'' un kurā būs cilvēki no RP, kas iestāsies "Vienotībā"," pauda Āboltiņa.

Neoficiāli izskanējis, ka RP citādāk traktē panākto vienošanos. Politiskajā spēkā pastāvot uzskats, ka saskaņā ar vienošanos jābūt iespējai kandidēt 12.Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta arī tad, ja RP biedrs nolems neiestāties "Vienotībā". Šis jautājums varētu tikt risināts, veidojot abu partiju turpmākās sadarbības "ceļa karti".

Abas partijas konceptuāli vienojušās koordinēt rīcību arī vēl 11.Saeimas darbības laikā - tās darbosies kā divas atšķirīgas frakcijas, taču koordinēs savu rīcību, tostarp virzot Ministru prezidenta amata kandidātu, skaidroja Āboltiņa.

Līdz 18.janvārim, kad notiks "Vienotības" kongress, tiks izstrādāta "ceļa karte", kādā veidā notiks tālākā tuvināšanās. Pašlaik jau panākta vienošanās, ka 12.Saeimas vēlēšanās startēs politiķi no abiem politiskajiem spēkiem.

"Tā nav partiju apvienošanās, tā ir labējo politiķu tuvināšanās," izteicās Āboltiņa. "Vienotības" valde jau apstiprinājusi iniciatīvu par labējo politiķu tuvināšanos, jo "sašķelta politika nodara Latvijai kaitējumu", piebilda Saeimas priekšsēdētāja.

RP valdes loceklis Edgars Rinkēvičs norādīja, ka RP valde un Saeimas frakcijas deputāti ir atbalstījuši panākto vienošanos ar "Vienotību".

"Vienotības" un RP tuvināšanos pasteidzinājuši jaunās valdības veidošanas procesi, aģentūrai LETA iepriekš stāstīja RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Sarunas ar "Vienotību" par abu politisko spēku sadarbību notiek jau no jūlija. "Sarunas sākām jūlijā ar domu, ka abas partijas ir vienojušās, ka savstarpējā sadarbība ir iespēja labēji centriskām partijām rast risinājumu arī situācijā pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām," stāstīja Demiters.

Demiters jau iepriekš tika atklājis, ka "Vienotība" un RP vienojušās koordinēt rīcību jaunās valdības veidošanas procesā, tajā skaitā arī Ministru prezidenta kandidāta izvēlēšanos, bet gada izskaņā tapa vienošanās par kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Kā vēstīja "pietiek.com", abu partiju saprašanās memorands paredzot kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās un pēc būtības nozīmēšot RP ieplūšanu "Vienotībā". Saprašanās memorands par labēji centrisko spēku konsolidāciju un sadarbību paredzot, ka abas partijas izvirzīs kopīgu premjera kandidātu. Tāpat abas partijas kopīgi uzņemsies atbildību par premjera aicinātu un partiju deleģētu ministru darbu. "Vienotība" un RP plānoja vienoties, ka abas partijas deleģēs ministrus proporcionāli partiju Saeimas deputātu skaitam. Vienošanās arī paredzot, ka partijas atbalsta iespējami plašākas labēji centriskas koalīcijas valdības izveidi un RP piekrīt jaunajā valdībā iekļaut ne tikai neatkarīgos deputātus, bet arī Zaļo un zemnieku savienību.

Lai jau tagad sāktu ciešu sadarbību valdībā un Saeimā, abas partijas apņēmušās rīkot regulāras kopīgas tikšanās, kurās saskaņotu viedokļus par izskatāmajiem jautājumiem. "Vienotība" un RP plānojot izveidot koordinācijas padomi piecu deputātu sastāvā, ievērojot proporcionālās pārstāvniecības principu atbilstoši frakciju skaitliskajam lielumam, kas nozīmē, ka "Vienotībai" tajā būtu pārsvars. Šai koordinācijas padomei tiktu deleģētas pilnvaras lemt par abām frakcijām saistošiem lēmumiem jautājumos, kas skar valsts budžetu, valsts starptautiskās saistības un Eiropas Savienības politiku.

"Vienotībai" Saeimā ir 20 deputāti, savukārt Reformu partijai - 14 mandāti. Partiju reitingos "Vienotība" ieņem otro vietu aiz "Saskaņas centra", bet RP iekļūšanu nākamajā Saeimā prognozē tikai retais.

Portāls "pietiek.com" tika atzīmējis, ka šāda vienošanās varot ietekmēt arī valdības veidošanas procesu - apstākļos, kad bezpartejiskā, bet "Vienotības" virzītā zemkopības ministre Laimdota Straujuma kavējoties piekrist aicinājumam uzņemties jaunās valdības vadīšanu, par otro reālāko kandidātu no abu partiju vidus tiekot uzskatīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).