Pilskalns atrodas Kūku pagastā un ir Urtāna privātīpašums 15 gadus. Dzirkaļu pilskalns unikāls ar to, ka teritorijā ir četri senkapi, kas vēl nav nelegālo apslēptās mantas meklētāju izrakņāti.
Domes priekšsēdētājs Gundars Kalve atzinis, ka novadam šie izrakumi ir ieguvums, jo tad varētu uzzināt, kādi cilvēki te dzīvojuši, kāda ir pēctecība, tāpēc plānots, ka arheologa lūgto summu varētu iezīmēt budžetā. Pašvaldība atzīst, ka novada vēstures un arheoloģijas izpēte ir tās viena no prioritātēm.
Urtāns pilskalnā strādās kopā ar palīgiem, plānots, ka izrakumos iegūtās lietas nodos akreditētiem muzejiem. Tādējādi pašvaldības piešķirtie 2000 lati paredzēti izrakumu veicēju ēdināšanai, saimnieciskiem izdevumiem, transporta izmaksām, atskaišu sagatavošanai un noformēšanai, publikācijām.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Pabērzs akcentē, ka pilskalns tomēr ir privātīpašums un līdz šim līdzīgas aktivitātes nav atbalstītas, taču Urtāna priekšlikums ir specifisks. Pašvaldības pārstāvji arī atzina, ka, tieši pateicoties tam, ka Dzirkaļu pilskalns ir privātīpāšumā, tas joprojām ir saglabāts.
Deputāti atbalstīja minētās summas — 2000 latu — atvēlēšanu arheoloģiskajiem izrakumiem Dzirkaļu pilskalnā nākamā gada vasarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
