Latvija nav piedalījusies un neplāno piedalīties šādā programmā, apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.
Skrebele skaidroja, ka dalība šādā programmā ir brīvprātīga, dalībvalstīm izvērtējot savu uzņemšanas sistēmu kapacitāti. Turklāt dalība šādā programmā neietekmē dalībvalsts pienākumu izskatīt to personu iesniegumus piešķirt starptautisko aizsardzību, kas savus pieteikumus iesniedz uz Latvijas robežas vai valsts teritorijā.
Ziņots, ka EK decembra sākumā izteikusi šādu piedāvājumu, lai pārtrauktu situāciju, kad bēgļi mirst jūrā ceļā uz Eiropu vai kļūs par upuriem cilvēku kontrabandistiem. Runa ir galvenokārt par Sīrijas bēgļiem.
Skrebele sacīja, ka jau šobrīd spēkā esošais ES regulējums paredz, ka dalībvalstis var saņemt vienreizēju maksājumu par katru ANO reģistrēto bēgli, ko tās ir izmitinājušas. "Līdz ar to EK publicētais paziņojums nemaina jau šobrīd pastāvošo kārtību, kā arī neievieš izmaiņas regulējumā, kas paredz dalībvalstu brīvprātīgu dalību šādā programmā," minēja Skrebele.
Turklāt dalība šādās pārvietošanas programmās ir tikai viens no pasākumiem, kas var tikt īstenots, lai iespēju robežās izslēgtu situāciju, kad personas mirst jūrā ceļā uz Eiropu vai kļūst par upuriem cilvēku kontrabandistiem, piebilda IeM pārstāve. EK decembra sākumā publicētajā paziņojumā līdztekus pārvietošanās programmu īstenošanai ir ietverti vairāk nekā 30 dažādi pasākumi, kas atbilstoši ir jāīsteno, lai sasniegtu mērķi.
Tostarp EK paziņojumā ir ietverti vairāki pasākumi ārējo robežu uzraudzības kopēju operāciju īstenošanai "Frontex" vadībā, kā arī pasākumi ES politikas cikla cīņai ar organizēto noziedzību ietvaros, tajā skaitā cīņai pret cilvēktirdzniecību. "Latvija sanāksmēs vienmēr ir paudusi viedokli, ka tikai visaptverošu pasākumu īstenošana var ļaut rast ilgtermiņa risinājumu šai problēmai," pauda Skrebele.
Pēc viņas teiktā, līdz šim Latvija aktīvi ir piedalījusies "Frontex" organizētajās kopējās operācijās, tostarp arī Vidusjūrā, un iespēju robežās to plāno darīt arī 2014.gadā. Līdz šim "Frontex" operācijas ir piedalījies gan VRS helikopters, gan kuteri un mobilie videonovērošanas kompleksi ar apkalpēm, dienesta suņi. Tāpat Latvija ir iesaistījusies arī ES politikas cikla cīņā ar organizēto noziedzību ietvaros īstenotajos pasākumos cīņā ar cilvēktirdzniecību, bilda Skrebele.
Lai palīdzētu Sīrijas bēgļiem, Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā komisāra bēgļu lietās Reģionālā reaģēšanas plāna palīdzības fondā iemaksājusi 50 000 eiro (35 140 latus). "Tādā veidā piedalāmies problēmas risināšanā," aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas vēstnieks preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.
Jau ziņots, ka ANO kā bēgļi reģistrējušies jau vairāk nekā divi miljoni sīriešu. Liela daļa no viņiem mitinās pārpildītās bēgļu nometnēs Jordānijā, Libānā un Turcijā.
ES pagājušajā gadā izmitināja 50 000 šādu bēgļu.
Lai uzlabotu patvēruma meklētāju apstākļus, EK Itālijai piešķirs 30 miljonus eiro (21 miljonu latu) un vēl 20 miljonus eiro (14 miljonus latu) citām dalībvalstīm.
Komisija norādījusi, ka arī ES robežkontroles aģentūrai "Frontex" nepieciešami papildus 15 miljoni eiro, lai koordinētu patruļas jūrā.
"Frontex" tīmekļa medijam "EUobserver" norādīja, ka šo naudu izlietos, lai paplašinātu operācijas Grieķijā un Itālijā.
Sīrijas konfliktā, kas sākās 2011.gada martā, dzīvību zaudējuši 120 000 cilvēku, bet vairāki miljoni bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!