Digitālās TV lietā apsūdzēto Liepnieku vēlas administratīvi sodīt par necieņu pret tiesu  (89)

Pērnā gada 29.novembrī ierosināta Administratīvā pārkāpuma lieta, kurā Liepnieks saukts pie administratīvās atbildības par necieņu pret tiesu. Šī prasība ir saistīta ar Rīgas apgabaltiesā izskatāmo krimināllietu tā dēvētajā digitālās televīzijas lietā, kurā Liepnieks ir viens no apsūdzētajiem.

Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka Liepnieks, nolasot savas rakstveida liecības par grozīto apsūdzību, pēc prokurora Edvīna Piliksera domām, paudis necieņu tiesai. Proti, apsūdzētais liecībās esot ietvēris prokurora privātās dzīves gājuma un profesionālās darbības aprakstu, un norādījis, ka valsts apsūdzības uzturētājs savulaik uzticīgi un cītīgi kalpojis Padomju Savienības represīvajai tiesu sistēmai.

Piliksers uzskatīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu Liepnieka teiktais neatbilst tam, par ko jārunā, sniedzot liecības. Tādējādi apsūdzētais esot izrādījis necieņu pret prokuroru, bet prokurors ir tiesu varas institūcijas amatpersona, tad tā faktiski bijusi arī necieņas izrādīšana pret tiesu. Piliksers tāpēc lūdz saukt Liepnieku pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta "Necieņa pret tiesu".

Likums nosaka, ka par šādu pārkāpumu var piemērot naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Rīgas apgabaltiesa šo prokurors sūdzību nodeva vērtēšanai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, kura sākumā vērsās policijā, kur pieņemts lēmums par to, ka Liepnieks pelnījis administratīvo sodu. Pārkāpuma protokols nosūtīts atpakaļ tiesai, kura to izvērtēs 9.janvārī.

Jau ziņots, ka pērn aprīļa otrajā pusē prokurors Piliksers digitālās televīzijas lietā nolēma grozīt apsūdzību.

Vairāk nekā piecus gadus tiesvedībā esošā digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.