"Vienotība", Reformu partija (RP) un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ir paudusi atbalstu Satversmes preambulas pieņemšanai, tāpēc pašlaik būtu jāprasa, lai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pauž savu pozīciju un skaidro to saviem vēlētājiem, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Deputāte norādīja, ka jurists Egils Levits turpina strādāt pie izmaiņām preambulas tekstā un viņa ik pa laikam Levitam nosūta atsevišķus priekšlikumus. Komisijas priekšsēdētāja "neesot zīlniece", tāpēc nevarot zināt, vai preambulu izdosies pieņemt 11.Saeimas darbības laikā. Viņa norādīja, ka nepieciešamības gadījumā politiskajiem spēkiem arī pirms vēlēšanām būtu jāpauž sava pozīcija attiecībā uz preambulas pieņemšanu.
Jau vēstīts, ka preambulas izveidei veltītajā konferencē oktobrī ZZS deputāts Kārlis Seržants pauda prieku, ka preambula, viņaprāt, tiek veidota saskaņā ar ZZS iepriekš rosināto Satversmes negrozāmo pantu ideju. ZZS bija vēlējusies, lai par negrozāmiem tiek noteikti tie Satversmes panti, kas izsaka Latvijas būtību un pamatprincipus.
Deputāts sacīja, ka ZZS preambulas projektu pamatā atbalsta, taču uzskata, ka tās teksts būtu jāvienkāršo un jāīsina. Seržants vaicāja: "Vai, pieņemot preambulu Saeimā ar šī brīža tās uzticības reitingu, parlaments preambulu padarīs ļoti nozīmīgu tautas acīs?" Viņš norādīja, ka preambulas pieņemšanai varētu tikt veidots īpašs tautas pārstāvju konvents. Politiķis negribētu pieredzēt, ka debates pāraugtu priekšvēlēšanu retorikā, un ZZS esot padomā diezgan kardināls risinājums, lai to nepieļautu.
Kā ziņots, topošās koalīcijas partneriem būtu vēlams diskutēt par Satversmes preambulas jautājuma iekļaušanu jaunās valdības deklarācijā, iepriekš sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja.
Varētu apspriest, vai valdības deklarācijā ierakstīt, ka Satversmes preambula ir jāpieņem līdz 11.Saeimas pilnvaru beigām, skaidroja politiķe.
Jau vēstīts, ka Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu, bet latviešu identitātei plānots piedēvēt divas saknes - latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības -, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas.
Savukārt Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīva cita starpā paredz grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli, paredzot mainīt līdzšinējo Ministru prezidenta apstiprināšanu amatā, kam būtu nepieciešama 51 Saeimas deputāta atbalsts, kā arī valdības locekļu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtību. Tāpat ierosināts atteikties no principa, ka gadskārtējā valsts budžeta noraidīšana parlamentā uzskatāma par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
