Pēc kaismīgām diskusijām par nepieciešamību attīstīt koledžas un veicināt skolēnu interesi par eksaktajām zinātnēm, valdība otrdien akceptēja Izglītības un zinātnes ministrijā tapušās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kas paredz tuvāko gadu laikā ieviest obligātu centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā.
Ekonomikas ministrija un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības nozarē strādājošo uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš, kritizējot piedāvāto dokumentu, uzsvēra, ka tajā nav pievērsta pienācīga uzmanība nepieciešamībai veicināt eksakto zinātņu – fizikas un ķīmijas – popularitāti skolēnu vidū.
Pēc Rantiņa domām, to iespējams panākt tikai ieviešot obligāto eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Patlaban, kad šos eksāmenus var kārtot brīvprātīgi, tos izvēlas likt tikai daži simti skolēnu katru gadu.
Ņemot vērā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un premjera Valda Dombrovska (V) nostāju, valdība pēc izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikuma nolēma pamatnostādnes papildināt ar punktu, kas paredz tuvāko gadu laikā ieviest obligātu centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā.
Jau ziņots, ka diskusijas par jaunu centralizēto eksāmenu ieviešanu vidusskolās noritēja visu pērno gadu. Uz to, ka eksāmeniem eksaktajās zinātnēs jābūt obligātiem uzstāj uzņēmēju organizācijas, kas apvienojušās Ekonomikas ministrijas paspārnē esošajā Tautsaimniecības padomē.
Patlaban, beidzot vidusskolu, skolēniem ir jākārto centralizētie eksāmeni latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā.
Valdības akceptētās Izglītības attīstības pamatnostādnes arīdzan paredz turpmākos septiņus gadus vairāk uzmanības pievērst koledžu infrastruktūras attīstībai, lai tādējādi mudinātu jauniešus vairāk izvēlēties profesionālo izglītību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!