Nevaram uzskatīt, ka sieviete - ministru prezidente ir kāds īpašs dzimumu līdztiesības sasniegums, bet gan vairāk politiskās kaulēšanās un starppartiju vienošanās loģisks iznākums. Tomēr dzimuma un vecuma apspriešana Laimdotas Straujumas ( V) nominēšanas kontekstā liecina, ka sabiedrības uzmanība tiek pievērsta ārējām lietām, nevis būtībai – viņas profesionālajām spējām, uzskata portāla “Delfi” aptaujātie politikas, antropoloģijas un socioloģijas eksperti.
Sieviete - premjers nav īpašs dzimumu līdztiesības sasniegums
„Sievietes ir nepietiekoši reprezentētas visos politikas līmeņos lielākajā daļā pasaules valstu, un Latvija nav izņēmums. Tas, ka Latvijā sievietes ir ieņēmušas augstus vadības posteņus, nemaina faktu, ka gan Saeimā, gan lielākajā daļā pašvaldību sieviešu skaits sasniedz labi ja ceturtdaļu. Nevaram uzskatīt, ka sieviete - ministru prezidente (tāpat kā ministre, parlamenta spīkere un valsts prezidente) ir kāds īpašs dzimumu līdztiesības sasniegums, bet gan politiskās kaulēšanās un starppartiju vienošanās loģisks iznākums," portālam "Delfi" sacīja Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Linda Curika.
Pētniece arī uzskata, ka nekas neliecina par to, ka politiskajās sarunās kā nozīmīgs faktors būtu bijis izvirzīts dzimums. „Tomēr tas, ka mums būs sieviete šajā amatā, noteikti iedrošinās arī citas sievietes," vērtēja Curika.
Dzimuma kontekstā - unikāls gadījums
Dzimuma kontekstā šis ir unikāls gadījums, kad tik nopietnam augstam amatam, kāds ir premjera amats un no valsts viedokļa ir visietekmīgākais, tiek virzīta sieviete, portālam "Delfi" atzina sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Tas var norādīt uz divām lietām - vai nu sievietes līdztiesība sabiedrībā ir pieaugusi, vai arī visi saprot, cik maza nozīme ir premjeram šajā situācijā. To apliecina kaut vai tas, ka iepriekš izvirzītās kandidatūras tikušas noraidītas. Līdz ar to šajā gadījumā premjers būs pagaidu figūra, jo visi svarīgākie lēmumi ir pieņemti un galvenais būs noturēt valdību līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tāpēc tas, ka tikusi nominēta sieviete, saistāms ne tik daudz ar dzimumu, bet ar šī amata nozīmīgumu, atzīmēja Sedlenieks.
Savukārt jautājums par vecumu Straujumas nominēšanas kontekstā, ir ne tik daudz par pašas Straujumas vecumu, bet gan daudz vairāk par Valsts prezidenta Andra Bērziņa vecumu, jo tieši ar viņa gadu skaitu pēdējā laikā skaidrotas vairākas lietas. Līdz ar to Straujumas vecuma apspriešana ir uzskatāma par sabiedrības psiholoģisku reakciju nevis uz viņu pašu, bet gan uz prezidentu.
Sabiedrība "spriež pēc cepures"
Sabiedrības pievēršanās personas vecumam un dzimumam liecina par to, ka to daudz vairāk interesē ārējās pazīmes, nevis būtība, proti, tiek "spriests pēc cepures" un tas ir raksturīgi Latvijas sabiedrībai, sacīja Sedlenieks.
Tas, vai cilvēks ir jauns un vai viņš pieder kādai konfesijai, neko nesaka par cilvēka profesionalitāti un viņa profesionālajām spējām. Tiesa gan, Straujumas profesionalitāti sabiedrībai iepriekš nav bijis iespējams īpaši novērtēt - viņa, būdama valsts sekretāre, bijusi klusa nav bijusi uzmanības centrā, bet vairāk strādājusi aizkulisēs, atzina sociālantropologs.
Savukārt Curika atzīmēja, ka, līdzīgi kā tas bija ar Daci Melbārdi, redzams, cik lielā mērā sievietes - politiķes tiek vērtētas ne tikai pēc saviem profesionālajiem sasniegumiem, bet arī citiem faktoriem - apģērbs, frizūra, vecums.
"Tas apliecina pētījumos paustos secinājumus, ka sievietei būt politikā ir daudz lielāks izaicinājums - viņas tiek daudz striktāk un netaisnīgāk vērtētas," lēsa Curika.
Sievietes politikā uzlabos pasauli?
Tikmēr janvārī tirgus un pētījumu sabiedriskās domas centrs SKDS respondentiem uzdevis jautājumu - "Vai Sievietes politikā uzlabotu pasauli?" Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes pamatīgi atšķīrušās - sievietes pozitīvi atbildi devušas 35% gadījumu, savukārt vīrieši teju uz pusi mazāk - 17 %.
Savukārt 8% aptaujāto sieviešu uzskata, ka pasaule paliktu tikai sliktāka, ja sievietes vairāk būtu politikā. Tādu pašu negatīvu atbildi snieguši 23% vīriešu, liecina SKDS dati.
Sievietēm - augstākas prasības
"Man ir izveidojies iespaids, ka, vērtējot politiķus, Latvijas iedzīvotājiem dzimums nav visbūtiskākais faktors," portālam "Delfi" pauda sociologs Arnis Kaktiņš, piebilstot, ka, visticamāk, zināma loma tam gan ir.
Viņa vadītās sabiedriskās domas pētījumu kompānijas SKDS veiktās aptaujas liecina, ka kopumā pret sievietēm sabiedrība izvirza augstākas prasības nekā pret vīriešiem, turklāt tieši sievietes ir tās, kuru prasībās pret sievietēm un vīriešiem ir vislielākās atšķirības, proti, pret savu dzimumu viņas ir kritiskākas.
Kaktiņš uzsver, ka arī līdzšinējo vēlēšanu pieredze neliecina par dzimumu diskrimināciju un to, ka politiķu - sieviešu vārdi tiktu aktīvāk svītroti no partiju sarakstiem vai ka pie vīriešu vārdiem aktīvāk tiktu vilkti krustiņi.
"Mums ir bijusi virkne ministru - sieviešu, Valsts prezidente sieviete, gan tagad gan arī iepriekš - parlamenta priekšsēdētāja sieviete. Vai tiešām viņas būtu klusējušas, ja izjustu politikā diskrimināciju?" jautā sociologs.
Kā ziņots, Valsts prezidents Bērziņš pirmdien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Straujumu veidot jauno valdību.
Līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 27.novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņš paskaidroja, ka tādā veidā uzņemas politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!