Attiecībā uz LLU darbu, Pilvere teikusi, ka svarīgi, lai augstskolai būtu savs viedoklis lauksaimniecības jomā un šis viedoklis būtu skaļi jāpauž. Turklāt dekāne atzinusi arī, ka ir gatava kļūt par rektori, ja reiz kolēģi viņas kandidatūru izvirzījuši.
"Rektoram izaicinājumu ir pietiekami. Pirmkārt tas ir studentu skaits, kas jāmēģina atdabūt atpakaļ virs pieciem tūkstošiem. Tas ir reāli sasniedzams, ja piesaistām ārzemju studentus. Pirms dažiem gadiem bija astoņi tūkstoši, bet patlaban ir tikai nedaudz virs četriem.
Es redzu, ka budžeta vietu skaits nepalielināsies, maksas studenti varbūt pat ies mazumā. Kas jādara? Jāmeklē ārzemju studenti. Es redzu, ka mūsu niša ir unikālajās un specifiskajās jomās. LLU ar fondu naudām ir izveidojusi un sakārtojusi infrastruktūru gan ar ēkām, kuru mums ir vairāk, nekā vajag, gan laboratorijām, iekārtām. Bāze ir laba, mūsu pils kā galvenais komplekss būtu pievilcīgs," laikrakstam paudusi Pilvere.
Vaicāta par izglītības reformām, Pilvere atzinusi, ka tagad norit sīva cīņa par studentiem socioloģijas specialitātēs. Viņasprāt, augstskolu Latvijā ir pārāk daudz, taču jājautā, kāpēc valst to ir pieļāvusi? Augstskolu pārbagātība, viņasprāt, vairāk skar Rīgu, nevis Jelgavu un Zemgali, kur ir tikai viena universitāte.
Pilvere uzsvērusi, ka viena no lielākajām problēmām pašreiz ir nestabilā politiskā sistēma. Ministri knapi pagūst iestrādāties, kad valdība jau krīt. Viņasprāt, pašreizējā situācija valsts attīstībai nav pozitīva, jo, kaut arī līdz vēlēšanām palicis nedaudz, atkal tiek iecelts jauns izglītības un zinātnes ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
