Trešdien, tiekoties ar topošās jaunās valdošās koalīcijas partijām, premjera amatam izvirzītā Laimdota Straujuma (V) potenciālos partnerus iepazīstinājusi ar savu redzējumu uz amatu sadalījumu jaunveidojamajā Ministru kabinetā.
Straujumas piedāvājums paredz, ka "Vienotības" deleģēti ministri varētu vadīt Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem deputātiem no tā dēvētā Olšteina sešinieka izvirzīt satiksmes ministra amata kandidātu.
Reformu partijai Straujuma gatava atvēlēt Ekonomikas, Veselības un Iekšlietu ministrijas vadību, bet Zaļo un zemnieku savienības politiķi varētu vadīt Zemkopības, Ārlietu un Labklājības ministrijas.
Savukārt Nacionālās apvienības atbildības sfēras jaunajā valdībā gandrīz nemainītos – šī politiskā spēka deleģētie ministri turpinātu vadīt Kultūras un Tieslietu ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ko demisionējušajā valdībā vadīja Reformu partijas deleģēts ministrs.
Tāpat tiek izskatīta iespēja jaunajā valdībā izveidot īpašu uzdevumu ministra Eiropas lietās posteni – šis ministrs būtu atbildīgs par Latvijas prezidentūras ES padomē sagatavošanu. Jauna ministrija gan tādēļ netiktu veidota – īpašu uzdevumu ministra sekretariāta funkcijas pildītu jau izveidotais ES prezidentūras sagatavošanas birojs.
Premjera amata kandidāte uzsver, ka viņas piedāvātajā valdības modelī vēl iespējamas izmaiņas, piemēram, "Vienotība" un Reformu partija varētu savstarpēji vienoties par to, ka "Vienotība" saglabā veselības ministra posteni, bet Reformu partijas deleģēts ministrs turpina vadīt Izglītības un zinātnes ministriju.
Vissmagāko izvēli, domājot par jauno modeli, Straujumai nācies izdarīt, izlemjot Ārlietu ministrijas vadību atvēlēt ZZS. Proti, potenciālā valdības vadītāja ļoti augstu vērtējot pašreizējā ārlietu ministra, RP pārstāvja Edgara Rinkēviča darbu, taču "politiskā loģika" šoreiz liekot Ārlietu ministrijas vadību atvēlēt ZZS.
Noskaidrojoties jaunās valdības aprisēm, pamazām sāk iezīmēties arī iespējamais Ministru kabineta sastāvs, kurā savus līdzšinējos amatus saglabās kultūras ministre Dace Melbārde (NA) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Visticamāk, darbu līdzšinējā amatā, bet jau jaunās valdības sastāvā turpinās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Pēc attiecīgas "Vienotības" un RP vienošanās, veselības ministra amatu varētu saglabāt vēl viena līdzšinējās valdības ministre – Ingrīda Circene.
Saeimas kuluāros mēļo, ka ārlietu ministra amatu ZZS "noskatījusi" kādreizējam vides ministram Raimondam Vējonim, bet labklājības ministra amatā varētu atgriezties kāds no bijušajiem ZZS labklājības ministriem, konkrēti, Uldis Augulis vai Ilona Jurševska. Savukārt pie Zemkopības ministrijas "stūres" atkal varētu stāties Jānis Dūklavs.
Jaunveidojamais īpašu uzdevumu ministra Eiropas lietās postenis varētu tikt atvēlēts līdzšinējam ārlietu ministram Rinkēvičam.
Potenciālo koalīcijas partneru viedokli paudušie politiķi – Uldis Augulis no ZZS, RP priekšsēdis Edmunds Demiters, NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars un neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins - Straujumas piedāvājumu lielā vienprātībā raksturo kā ļoti konstruktīvu. Turpmākās sarunas par jauno valdību plānotas ceturtdien, 9.janvāra pēcpusdienā.
"Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien jaunās valdības veidošanu uzticēja "Vienotības" virzītajai līdzšinējās valdības zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai. Jauno valdību plānots apstiprināt līdz 23.janvārim.
Līdz šim Latvijā valdības ir vadījuši tikai vīrieši. Pirms Straujumas valdību gandrīz piecus gadus, kopš 2009.gada 12.marta, vadīja Valdis Dombrovskis. Pirms viņa valdību no 2007.gada 20.decembra līdz 2009.gada 12.martam vadīja Ivars Godmanis, kurš vadīja arī pirmo valdību atjaunotās Latvijas vēsturē - no 1990.gada 7.maija līdz 1993.gada 3.augustam, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.
Trīs gadus valdības vadītāja amatā bija Aigars Kalvītis. Viņš šajā amatā bija no 2004.gada 2.decembra līdz 2007.gada 20.decembrim. Kalvītis vadīja divas valdības pēc kārtas. Tikai dažus mēnešus premjera amatā bija Indulis Emsis - viņš šos pienākumus uzņēmās no 2009.gada 9.marta līdz tā paša gada 2.decembrim. Nedaudz ilgāk kā gadu premjera amatā bija jau atkal uz politiskās skatuves uznākušais Einars Repše - no 2002.gada 7.novembra līdz 2004.gada 9.martam. Savukārt Andris Bērziņš premjera krēslā bija no 2000.gada 5.maija līdz 2002.gada 7.novembrim.
Trīs valdības ir vadījis arī Andris Šķēle, divas no tām pēc kārtas - no 1995.gada 21.decembra līdz 1997.gada 6.augustam un no 1999.gada 16.jūlija līdz 2000.gada 5.maijam.
Valdības vadītāja krēslā paspējuši sēsties arī Vilis Krištopans, Guntars Krasts, Māris Gailis un Valdis Birkavs.
Kopumā Latvijas valdību kopš neatkarības atjaunošanas vadījuši 11 Ministru prezidenti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
