Trases garums no vienas stacijas līdz otrai ir 1020 metru, un augstums vidusposmā virs Gaujas ir no 40 līdz 42 metriem. Lai gan trošu ceļš pēdējo gadu laikā piedzīvojis vērienīgu rekonstrukciju, drošības apsvērumu dēļ ātrums ir samazināts – kādreizējo triju ar pusi minūšu vietā tagad brauciens no Siguldas līdz Krimuldai ilgst septiņas ar pusi minūtes ar ātrumu 6,5 metri sekundē.
Viena no trošu ceļa darbiniecēm, bijusī vagoniņa pavadone Vija Ķibermane stāsta, ka līdz 2002. gadam vagoniņu ar roku vadījis mašīnists, taču tad ieviesta automātiska vadības sistēma un braukšana kļuvusi līganāka. Turklāt gan no savas, gan tūristu pieredzes droši varot apgalvot, ka tik līganu braucienu ar gaisa tramvaju nekur citur Eiropā nevar izbaudīt.
"Daudzviet trošu ceļa maršruti ir ļoti stāvi. Mums abi krasti praktiski ir vienā augstumā – aptuveni 105 metri, tāpēc izpaliek strauja bremzēšana," stāsta Ķibermane un piebilst, ka līdz pat 80. gadu vidum, kad maršrutā Sigulda–Krimulda–Ragana vēl nekursēja pasažieru autobusi, vagoniņš bijis nozīmīgs sabiedriskā transporta līdzeklis un līdz pat 2002. gadam vietējie iedzīvotāji iegādājušies mēnešbiļetes.
"Cilvēki brauca uz darbu, uz rīta vilcienu, skolu, tāpēc pirmais reiss no Krimuldas bija jau pusastoņos no rīta." Pēdējos gados gan galvenokārt ekskluzīvo braucienu pār senleju dažādos gadalaikos baudījuši ķīnieši, austrālieši, amerikāņi, spāņi un portugāļi, ziemas brīvdienās arī tūristi no Krievijas, taču visbiežākie viesi ir lietuvieši un igauņi.
To dienu, kad vagoniņš nodots ekspluatācijā, labi atceras tā idejeas ierosinātājs un realizētājs, toreizējais Rīgas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Aivars Janelsītis Aivars Janelsītis. "Bija ļoti auksts, vismaz mīnus 15 grādu sals, dziļš sniegs," Janelsītis stāsta.
Gaisa tramvajs izbūvēts, sadarbojoties Siguldai un Gruzijas pilsētai Čiaturai. "Sākums bija 1957. gads, kad Sigulda svinēja 750 gadu jubileju. Toreiz atbrauca gruzīnu delegācija un Latvijas toreizējās valdības klātbūtnē paziņoja, ka dāvina tehnisko projektu Siguldas pasažieru piekares trošu ceļa izbūvei," atceras idejas autors.
Gaisa tramvaja izbūves autors bija gruzīnu inženieris Georgijs Panculajs, kurš pasažieru un kravas trošu ceļu projektus izstrādājis arī Gruzijā. "Rūpīgi izpētījām šo vietu ar binokļiem no vienas un otras puses. Vietu trošu ceļam biju iedomājies tieši šeit, un arī Panculajam tā iepatikās."
Kad pamati jau bija izbūvēti, mainījās valdība un par projekta tālāku īstenošanu nācās pacīnīties. Atbalstu gan sniegusi arī Maskava, sūtot aprēķinus, ka projekts atmaksāsies trīs gados. Lielākais pretinieks būvniecībai toreiz bija Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs A. Čūlītis, kurš aizvien atradis jaunus iemeslus, lai būvniecību iekonservētu. Pēc vairāku gadu neatlaidīga darba un sarakstēm ar dažādām valsts institūcijām iecere tomēr ieraudzījusi dienas gaismu.