Jauno eksāmenu vispirms 'testēs'; 'humanitārajiem' tas būs dabaszinībās  (25)

Skolēni, kuri kārtos piloteksāmenu varēs  izvēlēties, vai eksāmenā iegūto rezultātu atspoguļot vispārējās vidējās izglītības sertifikātā.

Skolēniem, kuri mācās vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmās  un vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena programmās, būs jākārto eksāmens dabaszinībās, nevis ķīmijā vai fizikā, jo šajās programmās dabaszinības ir apvienotas vienā priekšmetā. Attiecīgais eksāmens aptvers šī apvienotā priekšmeta vielu.

Jaunā ierobežotās izvēles eksāmena fizikā vai ķīmijā pilotēšana notiks 2015./2016. mācību gadā, savukārt 2016./2017.mācību gadā 12.klašu absolventiem jau būs jākārto šis jaunais eksāmens.

Sākot ar 2016./2017.mācību gadu, centralizētais eksāmens fizikā vai ķīmijā, vai dabaszinībās humanitārā un sociālā virziena programmu un profesionāli orientēta virziena programmu skolēniem būs obligāts un tiks atspoguļots vispārējās vidējās izglītības sertifikātā.

IZM norāda, ka skolēni, kuri 2014.gada rudenī uzsāks mācības 10.klasē, būs pirmie, kas, absolvējot skolu, kārtos piecus obligātos eksāmenus, tai skaitā eksāmenu ķīmijā vai fizikā, vai dabaszinībās.

Šobrīd tiek risināts arī jautājums par eksāmenu fizikā un ķīmijā ieviešanu profesionālās izglītības iestādēs, kur fizika, ķīmija un dabaszinības tiek apgūtas ar mazāku mācību stundu skaitu, nekā vispārējās vidējas izglītības iestādēs.

Piektais obligātais, ierobežotas izvēles centralizētais eksāmens tika akceptēts 7.janvāra valdības sēdē, izskatot Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadiem. Pamatnostādnes vēl tiks vērtētas arī Saeimā.

Pēc pamatnostādņu apstiprināšanas Saeimā, IZM iesniegs MK rīcības plānu, paredzot detalizētus pamatnostādņu ietvaros īstenojamos pasākumus, to īstenošanai nepieciešamo finansējumu un finanšu aprēķinus.

IZM jau vairakkārt ir norādījusi uz nepietiekamo skolēnu skaitu, kuri izvēlas apgūt eksaktās zinības, vēlāk ar tām arī izvēloties saistītu profesiju.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) informatīvajā ziņojumā "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm" norādījusi, ka būtiskākais darbaspēka pārpalikums augstākās izglītības grupā sagaidāms starp iedzīvotājiem ar izglītību humanitārās zinātnēs un pakalpojumu jomā. Savukārt dabas zinātnes, inženierzinātnes, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un lauksaimniecības jomās, darba devēji saskarsies ar nepieciešamo speciālistu iztrūkumu.

Lai panāktu valsts apmaksātās augstākās izglītības iespēju atbilstību darba tirgus pieprasījumam,   IZM, veicot valsts budžeta studiju vietu pārdali nākamajam studiju gadam Latvijas augstākās izglītības iestādēs, par 20% samazināja no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu sociālajās zinātnēs, uz tā rēķina palielinot finansējuma apmēru vienai budžeta vietai eksaktajās nozarēs, tai skaitā, eksakto priekšmetu skolotāju sagatavošanai.

Tā, piemēram, veicot budžeta studiju vietu pārdali, tika konstatēts, ka Liepājas Universitātē pamatstudiju līmenī, netiek sagatavoti dabaszinātņu un matemātikas skolotāji, kas ir svarīgi reģiona attīstībai. Tāpēc no nākamā studiju gada, Liepājas Universitāte veiks būtiskas izmaiņas uz sešiem gadiem akreditētā studiju virziena akadēmiskā bakalaura studiju programmās „Matemātika" un „Fizika", lai nodrošinātu matemātikas un fizikas skolotāju sagatavošanu.

Savukārt, lai veicinātu pamatskolēnu un vidusskolēnu interesi un izpratni par eksaktajiem priekšmetiem, nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā IZM ir paredzējusi 162,81 miljonus eiro skolu infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā dabaszinību kabinetu labiekārtošanai skolās, kuras nesaņēma finansējumu šim mērķim iepriekšējā plānošanas periodā.

Tāpat tiks nodrošināts finansējums 15,23 miljonu eiro apmērā atbalstam pedagogiem, tai skaitā kompetences pilnveidei dabaszinātņu jomās un arī karjeras izvēles pasākumu īstenošanai skolēniem vispārējās profesionālās izglītības iestādēs 23,08 miljonu eiro apmērā.