Nesagaidot jauno valdību, ķersies pie termiņuzturēšanās atļauju 'tirdzniecības' apspriešanas  (59)

"Delfi" jau vēstīja, ka oktobra beigās pieņemtie grozījumi, kurus Valsts prezidents Andris Bērziņš nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, paredzēja no šā gada ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos.

Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai, bažas par termiņuzturēšanās atļauju "tirdzniecību" atļaujošā likuma un ievērojamā nerezidentu noguldījumu apjoma iespējamo ietekmi uz visas Eiropas Monetārās savienības stabilitāti paustas vairākos ārvalstu medijos.

Tomēr par likuma grozījumu sagatavošanu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Ozoliņš uzsver: "Latvijas uzturēšanās atļaujas nekādi nevar ietekmēt eirozonas stabilitāti." Viņaprāt, bažas par Krievijas un citu bijušās Padomju Savienības valstu "netīrās naudas" pārmērīgo klātbūtni Latvijā ir krietni pārspīlētas.

"Jebkura lieta – vai runa ir par uzturēšanās atļaujām, vai nerezidentu noguldījumiem mums pirmkārt ir jāvērtē no Latvijas interešu viedokļa. Ja tautsaimniecībai tas ir izdevīgi, darām, nav izdevīgi – nedarām," sacīja Ozoliņš.

Otrreizējai caurlūkošanai nodotie Imigrācijas likuma grozījumi paredzēja, ka šogad pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi tiks pieņemti no 700 nekustamo īpašumu pircējiem, kas par īpašumu samaksājuši vismaz 150 tūkstošus eiro. 2015. un 2016. gadā šī kvota tiktu samazināta par 175 pieteikumiem katru gadu. Vēl 100  pirmreizējos termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas pieteikumus varētu iesniegt investori, kas nekustamo īpašumu iegādē ieguldījuši vismaz pusmiljonu eiro.

Tāpat grozījumi paredzēja, ka personām, kas iegūst termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajos īpašumos un banku subordinētajā kapitālā, būtu jāveic arī 25 tūkstošus eiro lielu vienreizēju maksājumu īpaši izveidotā Ekonomiskās attīstības fondā. Termiņuzturēšanās atļaujas varētu iegūt arī personas, kas Latvijā nav veikušas nekādus citus ieguldījumus, bet ir iemaksājušas 50 tūkstošus eiro lielu maksājumu šajā fondā.

Bērziņš vēstulē, kurā pamatota Imigrācijas likuma grozījumu nodošana otrreizējai caurlūkošanai Saeimā norādījis, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, jo šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. 

Lemjot par likuma grozījumu nodošanu otrreizējai caurlūkošanai, Saeima nolēma tā sagatavošanu uzticēt Tautsaimniecības komisijai. Iepriekš par Imigrācijas likuma grozījumu sagatavošanu atbildīga bija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras priekšsēdis Ainārs Latkovskis "Delfi" sacīja, ka, viņaprāt, pēc Nacionālās Apvienības uzstājīgās prasības noteiktā kvotu sistēma tomēr būtu jāatceļ, vienlaikus vismaz divas reizes palielinot minimālo ieguldījumu slieksni investīcijām nekustamajos īpašumos.

"Esmu pārliecināts, ka tas "aizslaucītu" lielāko daļu šo nekustamo īpašumu investoru un termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā varētu iegūt tikai nedaudzi patiešām bagāti cilvēki," skaidro Latkovskis.

Tieši diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju "tirdzniecības" ierobežošanu var kļūt par karstu diskusiju objektu jau nākamajai valdībai – to kā vienu no sev svarīgākajiem jautājumiem premjera amata kandidātei Laimdotai Straujumai jau piekodinājusi Nacionālā Apvienība, kura, sasaistot Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanu ar atbalstu 2014. gada valsts budžetam, pērn panāca to, ka likumā tiek iestrādātas Valsts prezidenta "apstrīdētās" normas par kvotu ieviešanu.