Saeimas atbildīgās komisijas deputātiem līdz šim nav izdevies noskaidrot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Jutas Strīķes konflikta iemeslus, jo, līdzko viņi ienāk komisijā, tā "sāk runāt lozungos", Latvijas Radio piektdien sacīja deputāts Kārlis Seržants (ZZS).
Viņi abi uz Saeimu nākuši daudz, taču deputāti tā "īsti cilvēcīgi" arī nekad nav dzirdējuši, kas tas ir par konfliktu un kā tas sācies. "Viņi runā kā tādi robotveidīgi elementi," sacīja Seržants.
Viņš lēsa, ka, iespējams, kad premjera krēslā sēdīsies Laimdota Straujuma, tad "viņus varētu nosēdināt pie galda un viņi varētu izstāstīt, kas noticis". Nevar taču tā būt, ka Streļčenoks astoņus bijis labs un pēc tam kļuvis par "korumpantu pakalpiņu", kā viņu iepriekš nodēvējusi Strīķe.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ( V) Latvijas Radio atkal aktualizēja jautājumu par KNAB pārraudzības maiņu, proti, tas nododams nevis premjera, bet ģenerālprokurora pārraudzībā. Šādi tiktu nodrošināta biroja neatkarība no politiskās ietekmes.
Ģenerālprokuroru ieceļ Saeima, pati prokuratūra bauda zināmu neatkarību. Šāda modeļa īstenošanas gadījumā, KNAB vadītāju tad ieceltu ģenerālprokurors - tad būtu kārtība un sistēma, un būtu neatkarība.
Deputāts Andrejs Elksniņš (SC) gan piebilda, ka pats ģenerālprokurors iepriekš noraidījis ideju, ka viņš varētu pārņemt savā pārraudzībā KNAB. Bez tam, arī prokurori ir KNAB klienti.
Elksniņš arī uzsvēra, ka premjers, atceļot Streļčenoka lēmumu par Strīķes atlaišanu, ir iejaucies biroja neatkarībā. Jau vēstīts, ka Streļčenoks pērnā gada nogalē atbrīvoja no amata savu vietnieci Strīķi, šo lēmumu pamatojot ar to, ka viņa zaudējusi darba devēja uzticību.
Strīķe par Streļčenoka lēmumu iesniedza sūdzību premjeram Dombrovskim.
Premjers Streļčenoka lēmumu atcēla. Savu lēmumu viņš pieņēma, izvērtējot KNAB priekšnieka izdoto rīkojumu un iesniegtos papildus materiālus šī lēmuma pamatošanai, kā arī Strīķes sūdzību.