Vērtēs, vai Latvijā sodīt seksuālo pakalpojumu pircējus  (104)

Krimināllikuma grozījumu nepieciešamību šā gada otrajā pusē vērtēs Tieslietu un Iekšlietu ministrijas kopā ar Ģenerālprokuratūru un nevalstiskajām organizācijām, paredz Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem, kuras nākamnedēļ vērtēs valdība.

Pamatnostādnēs tiks noteikts cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas mērķis - novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību, aizsargāt un palīdzēt cilvēku tirdzniecības upuriem, pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības, un veicināt starpnozaru sadarbību, lai sasniegtu šo mērķi. Pamatnostādnēs izvirzīti trīs rīcības virzieni un tiem pakārtoti pasākumi cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanai vidējā termiņā: cilvēku tirdzniecības profilakse, cilvēku tirdzniecības apkarošana, sadarbības koordinācija un informācijas apkopošana.

Lielākā daļa pamatnostādnēs paredzēto pasākumu tikšot īstenota valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tomēr to īstenošanā iesaistītās institūcijas lūdz arī papildu budžeta līdzekļus: 2015.gadā - 44 759 eiro, 2016.gadā - 13 455 eiro, 2017.gadā - 12 032 eiro, 2018.gadā - 12 886 eiro, 2019.gadā - 64 536 eiro, un 2020.gadā - 12 032 eiro. Par līdzekļu piešķiršanu gan plānots lemt, skatot attiecīgo gadu valsts budžeta projektus.

Cilvēku tirdzniecība, īpaši sieviešu tirdzniecība, pasaulē tiek uzskatīta par otro ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku tirdzniecības. Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti, atzīst pamatnostādņu autori. Sociālā atstumtība un ekonomiskā migrācija, meklējot labāku dzīvi turīgākās valstīs, ir galvenie cilvēku tirdzniecību veicinošie faktori. Vairums upuru ir jaunas sievietes, kuras individuāli pircēji, suteneri un cilvēku tirgotāji vervē, transportē, pārdod un izmanto seksuālas ekspluatācijas, piespiedu darba un fiktīvo laulību slēgšanas nolūkos. Sievietes nonāk nekontrolētas vardarbības situācijā, netiek ievērotas viņu cilvēktiesības, tādējādi kļūstot par upuriem jeb preci, kas nes milzu peļņu organizētās noziedzības grupām.

Latvijas valstspiederīgie galvenokārt nonāk ekspluatējošos apstākļos Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā un Zviedrijā. Riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri galvenokārt pakļautas jaunas sievietes, vientuļās mātes, bezdarbnieki, personas no daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm, bērnu namiem un sociālās aprūpes iestādēm, personas ar zemu izglītības līmeni un kredītsaistībām.

Kā atzīmē pamatnostādņu autori, arvien biežāk ir sastopami cilvēku tirdzniecības gadījumi, kad cilvēku vervētāji ir upuru paziņas, draugi vai pat ģimenes locekļi, kuri izmanto sev tuvo cilvēku uzticību. Cilvēku tirdzniecībai un cilvēku ievilināšanai ekspluatācijā tiek izmantotas darbā iekārtošanas firmas, sludinājumi internetā un sociālie tīmekļi. Darba piedāvājumi ar labu atalgojumu ir viens no visbiežāk izmantotajiem vervēšanas veidiem. Cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja ļoti īsā laikā doties uz ārvalstīm un uzsākt darba attiecības. Arī laulības ir viens no mērķtiecīgas vervēšanas veidiem, kad vervētājs, visbiežāk sociālajos tīmekļos, uzrunā noteiktu personu, izmantojot tās sociālo neaizsargātību. Fiktīvās laulības tiek noslēgtas, lai trešo valstu pilsoņi varētu saņemt ES pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju, kas dotu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES dalībvalstīs. Fiktīvo laulību rezultātā bieži vien personas tiek ekspluatētas gan piespiedu darbā mājsaimniecībā, gan tiek seksuāli izmantotas.

Latvijas valsts teritorijā cilvēku tirdzniecība un ekspluatācija neesot izplatīts noziedzīgo nodarījumu veids. Dokumenta autori prognozē, ka Latvija joprojām paliks par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti, un šī tendence saglabāsies līdz ar krīzi valsts ekonomikā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī turpmāk Latvijas valstspiederīgie tikšot vervēti nosūtīšanai seksuālai izmantošanai ar šo personu piekrišanu, balstoties uz savstarpējas materiālās izdevības principu ar perspektīvu, ka savervētās personas, lai nopelnītu, regulāri atgriezīsies ārvalstīs, lai nodarbotos ar prostitūciju.

Kaut arī Latvijas likumi paredz kriminālatbildību par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai ar pašas personas piekrišanu, savervētās personas sevi nereti neuzskatot par noziedzīgā nodarījuma cietušajām personām, jo šajos gadījumos liela nozīme ir labas peļņas iespējām ārvalstīs, iesaistoties prostitūcijā. Pēdējo gadu tendence liecina, ka pieaug iespējamo cilvēku tirdzniecības seksuālās ekspluatācijas nolūkā gadījumu skaits, kad personas tiek apzināti maldinātas par patiesajiem darba apstākļiem ārvalstīs. Kaut arī vervētāji Latvijā par savervētājām personām saņem atlīdzību, to nevar salīdzināt ar peļņu, kuru gūst cilvēku tirgotāji par cilvēku tirdzniecības upuru ekspluatāciju ārvalstīs.

Līdz šim Latvijas teritorijā policija nav konstatējusi nevienu piespiedu darba ekspluatācijas gadījumu, kas atbilstu Latvijas KL 54.¹pantā "Cilvēku tirdzniecība" paredzētajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm. Pamatnostādņu autori prognozē, ka situācija saglabāsies nemainīga, jo darba devēji pret nodarbinātajiem neizmanto līdzekļus, kas liecinātu par cilvēku ekspluatāciju, savukārt neatbilstoši darba un uzturēšanās apstākļi, aizkavēta vai neizmaksāta alga, garas darba stundas nav pamats kriminālprocesa uzsākšanai par cilvēku tirdzniecību.

Organizētā sutenerisma apkarošana ir viena no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas cīņai pret cilvēku tirdzniecību un sutenerismu prioritātēm. 2012.gadā astoņu kriminālprocesu ietvaros tikusi pārtraukta četru organizētu suteneru grupu darbība. 2013.gadā uzsākti deviņi kriminālprocesi par sutenerismu un 33 personām - 10 vīriešiem un 23 sievietēm - piemērots aizdomās turētā statuss.

Ņemot vērā, ka pēdējos gados pieaug sieviešu skaits no Latvijas, kuras ārvalstīs slēdz fiktīvas laulības, un to, ka vairākos gadījumos sievietes bija nonākušas ekspluatējošos apstākļos, kas atbilst cilvēku tirdzniecības definīcijai, Latvija ir atzinusi fiktīvas laulības par cilvēku tirdzniecības risku. 2013.gada 1.aprīlī spēkā stājās Latvijas Krimināllikuma grozījumi, ieviešot tiesisko regulējumu, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Eiropā. Valsts policija ierosinājusi piecus kriminālprocesus par personu vervēšanu fiktīvām laulībām, aizdomās turētā statusu piemērojot trijām sievietēm.

Kopš 2008.gada sutenerisma lietās Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļa cīņai pret cilvēku tirdzniecību un sutenerismu veicot padziļinātas izmeklēšanas, lai pilnvērtīgi varētu aptvert visas organizētās seksuālās ekspluatācijas darbības jomas un organizatorus varētu saukt pie kriminālatbildības pēc likuma panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2013.gadā uzlikts arests aizdomās turēto un viņu tuvinieku kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, kā arī finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vairāk nekā 0,61 miljona latu apmērā.

Turpinoties globalizācijai, attīstoties tūrismam, pieaugot nabadzībai un sabiedrības marginalizācijai, pieaugot ekonomiskajai un demogrāfiskajai atšķirtībai, pieaugot pieprasījumam pēc seksuālajiem pakalpojumiem un lēta darbaspēka un piedāvājumam, cilvēku tirdzniecības apjomi, kas visā pasaulē ir būtiski, nemazināsies, prognozē dokumenta autori. Paredzams, ka arī Latvijā cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas apjomi nesamazināsies, tāpēc esot nepieciešams šāds politikas plānošanas dokuments, kas ietver pasākumus un aktivitātes, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgas, koordinētas un plānotas valsts rīcībpolitikas īstenošanu cilvēku tirdzniecības novēršanai.

Pamatnostādnes paredz ap 40 dažādas aktivitātes nākamo septiņu gadu laikā, piemēram, iecerēts organizēt informatīvās kampaņas un aktivitātes par cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas, fiktīvo laulību noslēgšanas un orgānu izņemšanas nolūkos, izstrādāt informatīvo materiālu par cilvēku tirdzniecību, kā nekļūt par cilvēku tirdzniecības upuri un kur iespējams meklēt palīdzību, veikt skolēnu un studentu regulāru izglītošanu par cilvēku tirdzniecības problemātiku, kā arī mācības rīkot Valsts un pašvaldību policiju darbiniekiem, robežsargiem, prokuroriem, sociālajiem darbiniekiem, tiesnešiem un citiem. Tāpat iecerēts pilnveidot pedagogu kompetenci jautājumos, kas ir saistīti ar izglītojamo izpratnes veidošanu par ētisko un morālo vērtību nozīmi.

Pamatnostādnes paredz veikt pasākumus, lai nodrošinātu interneta vietnes par cilvēku tirdzniecības jautājumiem "www.cilvektirdznieciba.lv" darbību, interneta vietni veidojot arī vieglā valodā, kā arī popularizēt to, tostarp nodrošinot iespēju ziņot tiešsaistē par personu vervēšanas gadījumiem interneta sociālajos tīklos vai sniegt ziņas par iespējamiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem vai mēģinājumiem.

Iecerēts attīstīt pašvaldības sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem sniedzēju sadarbību, nodrošinot veiksmīgu cilvēku tirdzniecības upura reintegrāciju pēc sociālo pakalpojumu saņemšanas, izvērtēt atbalsta bērniem, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības, programmas, izstrādāt un ieviest cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācijas vadlīnijas, apzināt riskus, kas ietekmē prostitūcijā iesaistīto personu veselību, un izstrādāt pasākumus šo risku mazināšanai, nodrošināt tiesas pieņemto nolēmumu publikāciju internetā anonimizētā formā, veidot valstu tiesībaizsardzības vienības labākai cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai un nodrošināt reģionālo neformālo sadarbības tīklu cilvēku tirdzniecības novēršanai izveidošanu un efektīvu darbību.