"Mana mamma ir pensionāre, visus rēķinus nomaksā laikā. Pēdējo rēķinu - 4,45 lati - viņa samaksāja 27. decembrī pasta nodaļā "Sakta". Taču pēkšņi, 9. janvārī, viņa saņēma "Lattelecom" īsziņu ar informāciju, ka pēdējo rēķinu nav samaksājusi un ka tiek atslēgts televīzijas signāls. Ļoti izbrīnīti piezvanījām 177 un saņēmām atbildi, ka uzņēmums nav saņēmis samaksāto summu un ka jādodas šo problēmu risināt uz "Lattelecom" klientu apkalpošanas centru Brīvības ielā.
Paņēmusi dokumentus, devās turp. Apkalpošanas centrs bija pilns ar cilvēkiem, kuri ieradušies risināt identisku problēmu. Rindā viņai nācās stāvēt 40 minūtes, jo klientus apkalpoja tikai divi klientu apkalpošanas operatori. Sagaidījusi savu kārtu pie operatora un parakstījusieiesniegumu, mamma pievienoja čeku. Uz jautājumu par notikušā iemesliem, operators atbildēja, ka rēķina numuram bijis jāpieliek papildu rēķinā norādītās zīmes, ko pasts acīmredzot nav izdarījis, tāpēc rēķins nav pienācis.
Pie blakus galdiņa kāds vīrietis risināja tieši to pašu problēmu. Viņš bija samaksājis rēķinu Jelgavā bankā. Vīrietim lika atvest apliecinājumu par veikto darījumu, uz ko viņš protestēja, norādot, ka tas ir prāvs ceļš, kas viņam tādā gadījumā dienas laikā ir jāveic.
No visa iepriekš aprakstītā var izdarīt secinājumu, proti, ka viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem pārejai uz eiro nav pienācīgi sagatavojies. Taču cieš tieši vienkāršie cilvēki, "Lattelecom" klienti.
Man nav arī skaidrs, kāpēc cilvēkam gados, manai mammai ir 79 gadi, ir jāstāsta niekus par zīmēm uz rēķina, ja veicot apmaksu, summa tiek nolasīta no koda. Ja ir tik liels skaits cilvēku ar it kā neapmaksātiem rēķiniem, tas nozīmē, ka šī nav vis klientu, bet gan "Lattelecom" grāmatvedības programmas problēma.
Taču līdz šim mamma tā arī nav saņēmusi nedz informāciju par šo problēmu, nedz arī atvainošanos. Es ceru, ka tādu tomēr saņemsim.
Vēl pie šīrs problēmas minama problēma ar Valsts Ieņēmumu dienestu. 8. janvārī VID plašsaziņas līdzekļos informēja, ka elektroniskajā deklarēšanas sistēmā izziņoti nodokļu parādi uz 8. janvāri. Pavisam drīz gan izrādījās, ka daudziem nekādu parādu nemaz nav, ka tie ir nomaksāti.
Tad VID medijos vēstīja, ka informāciju par nodokļu parādiem nav saņēmis kopš 27. decembra, tāpēc informācija par parādiem varētu būt neprecīza.
Man raisās jautājums: kāpēc privātie uzņēmumi bija spiesti gatavoties pārejai uz eiro, pērkot starta komplektus, pārveidojot cenrāžus, pārprogrammējot kases aparātus, turklāt tika cieši uzraudzīti un biedēti ar sodiem, bet valsts struktūras izrādījušās banāli negatavas iespējamām problēmām un nespējīgas operatīvi risināt radušos sarežģījumus."
"Lattelecom" Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite: "Esam konstatējuši atsevišķus gadījumus, kad Latvijas Pastā veiktie norēķini par Lattelecom pakalpojumiem nav nonākuši līdz mums. Tas saistīts ar Latvijas Pasta darbinieku neprecīzu maksājumu datu ievadīšanu sistēmās. Esam sazinājušies ar Latvijas Pasta speciālistiem, lai pārliecinātos, ka turpmāk šādas situācijas neatkārtosies.
Lattelecom pārejai uz eiro sāka gatavoties laicīgi, plānojot IT sistēmu migrāciju un apmācot darbiniekus, tāpēc galvenie konvertācijas darbi tika pabeigti 2.janvārī, kad veiksmīgi noslēdzās mūsu klientiem jūtamākā pārmaiņa - rēķinu izrakstīšanas un klientu norēķinu uzskaites sistēmas pielāgošana eiro. Kopumā visu Lattelecom grupas IT sistēmu pārslēgšana no latiem uz eiro notiks līdz 2014. gada 27. janvārim. Darbi, kurus plānots veikt janvāra beigās, saistīti ar grāmatvedības sistēmu pāreju uz eiro, ko iespējams veikt tikai pēc finanšu gada noslēgšanas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
