Piketa vietā bija izvietoti vairāki plakāti, tie vēstīja: "Neizdevās iznīcināt – morāli, materiāli, psiholoģiski, fiziski un negodīgi!", "Atdodiet personīgās mantas", "Trūkst līdzekļu iztikai, medicīnai, maksājumiem!", "Gribētos izlasīt sūdzības par manu darbu!", "27 gadi strādāts Krustpils novadā, derētu atcerēties apaļās jubilejās!".
Līdzās plakātiem Lejiņa bija izvietojusi arī savus rokdarbus – cepures, šalles, rotājumus, plecu lakatu, kā arī novadpētniecības materiālus.
Galvenais pārmetums Krustpils novada domei ir tāds, ka netiek atdotas viņas personiskās mantas, kas savulaik bija ievietotas pašvaldības Novada izpētes centra ekspozīcijā. Centru ilgus gadus vadīja Lejiņa.
Saskaņā ar Lejiņas teikto, novads piesavinājies viņas vectēva darinātās koka lādītes un pildspalvas, pašaustu etnogrāfisku segu, kas ir Kārlim Ulmanim piederējušās segas kopija, magnetafonu un citas mantas, kurām ir vēsturiska vērtība.
Piketa laikā ar Lejiņu tikās Krustpils novada domes priekšsēdetājs Gundars Kalve un Sabiedrisko attiecību speciāliste Liāna Pudule-Indāne.
Kalve, uzklausot piketētāju, piedāvāja viņai, kā iespējamo risinājumu, sagatavot rakstus novada laikrakstam un aicināja uz pieņemšanu 20.janvārī pulksten 9.30.
Sarunā ar Radio1.lv Lejiņa sacījusi, ka priekšsēdētāju vēlas iepazīstināt ar novadpētniecības materiāliem par Krustpils novadu, kas ir viņas rīcībā un rast risinājumu, kā viņai atgūt personiskās mantas.
Viņa arī vēlas atrast nodarbošanos, lai nebūtu jādodas pelņā uz ārzemēm, vislabprātāk strādātu novadā. Ar asarām acīs piketētāja stāstīja, ka jau vairāk nekā divus gadus ir bez darba, bet viņai jāatbalsta meita, kas studē.
Atbildod uz žurnālistu jautājumiem, Kalve skaidrojis, ka darbu Lejiņai pašvaldība nodrošināt nevar un tas neesot pašvaldības kompetencē. Savukārt jautājums par Lejiņas personisko mantu atdošanu neesot viennozīmīgs, jo pagasta pārstāvjiem esot savs viedoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
